Sports un alkohols: Nemaisīt un nejaukt

Neteikšu, ka ļoti bieži, taču ik pa laikam man sanāk saskarties ar jautājumiem, kas skar alkohola lietošanu un treniņus, proti, kā ir ar alkohola lietošanu un trenēšanos. Cilvēki interesējas par to kā alkohols ietekmē progresu, kādas ir “veselīgās devas” (no šāda apzīmējuma mani sāk kratīt 😀 ), cik bieži var utt. Īstenībā tāda pati situācija ir arī ar jautājumiem, kas skar smēķēšanu, taču šoreiz vairāk pievērsīsimies tieši dzeramškidrumiem.

 

Uzreiz gan gribu pateikt, ka pašlaik es alkoholiskos dzērienus nelietoju (un tā globāli mani tie nekad nav saistījuši, lai gan nav arī tā, ka es tos nekad nebūtu dzēris), tāpēc man liekas, ka šāds jautājums ir vispār neadekvāts. Proti, ja tu trenējies un saproti, ka alkohols gluži nav tā substance, kas būtu jālieto domājot par rezultātu, tad kāpēc tu vienalga to turpini lietot? Kāpēc, piemēram, atteikties no zināma daudzuma ātro ogļhidrātu, kas ir kaut kādas bulciņas utt., lielākā daļa cilvēku var bez vārda runas, bet atteikties no alkoholisko dzērienu lietošanas (te es runāju arī par samērīgu un neregulāru lietošanu, kā saka, svētku reizēs) – tā jau daudziem ir problēma. Šajā vietā es vispār ieteiktu tālāk nelasīt un aizdomāties par šo jautājumu un padomāt kas tad ir atkarība un vai par tām ir jāruna tikai galējās stadijās?

 

Alcohol-LeadŠajā rakstā es nesākšu klāstīt kaut kādas zinātnieku atziņas un viņu izpētītos procesus, taču fakts ir tāds, ka alkohols kā tāds ir inde. Daudzi cilvēki lieto alkoholu, jo uzskata, ka tas ir tāds “prieciņš šķidrā veidā”, ko iedzer un paliek jautri, iestājas psiholoģiskā atbrīvotība utt., cilvēki uzskata, ka alkoholiskais dzēriens “ienes” šo jautrību organismā, bet tā pazūd līdz ar alkohola izvadīšanos no organisma. Patiesībā gan tā nav, jo visi šie apreibuma un atslābuma procesi ir kā organisma saindēšanās un aizsargreakcijas. Smadzenēm tiek mazāk skābekļa, sākas barības vielu deficīts, samazinās hormonu izstrāde utt. Līdz ar to sanāk, ka cilvēks speciāli dzer kādu šķidrumu, lai apslāpētu savu orgānu dabīgo darbību.

 

Labi, tad viss ir tādi filozofiski apcerējumu par tēmu un nez vai tie kādu lietotāju var pārliecināt par savas līdzšinējās dzīves kļūdainajiem lēmumiem. Tālāk tīri informācija par dažiem aspektiem, kas jāņem vērā, ja jums “ļoti garšo”, bet tajā pašā laikā gribas arī nodarboties ar fizkultūru.

 

Alkohols satrur enerģētisko vērtību, kas ir 7 Kcal uz gramu, taču nesatur nekādu uzturvērtību. Salīdzinājumam – olbaltumvielas un ogļhidrāti dod 4 Kcal uz gramu, tauki – 9 Kcal/g. Cik tas ir labi vai slikti – katrs var izdomāt pats.

 

Lietojot alkoholu samazinās augšanas hormona, testesterona dabīgā izstrāde (un paaugstinās estrogēna izstrāde), tāpat organisms daudz mazākā mērā spēj sintezēt savu proteīnu. Kāpēc? Ļoti vienkārši – kā jau teicu, alkohols tiek uztverts kā inde un līdz ar to organisms lielāko daļu savu resursu novirza tieši šiem “atindēšanās” procesiem, nevis tiem, kas vērsti uz muskuļu masas palielināšanos. Tāpat jāatceras, ka alkohola lietošana provocē organisma atūdeņošanos un līdz ar to no organisma tiek izvadīti arī vitamīni un minerāļi. Ko mēs iegūstam beigu beigās? Mēs iegūstam stāvokli, kuru pats cilvēks ir izprovocējis un kurā viņa organisms ir apzināti novājināts, viņš ne tikai nevar nodrošināt visus tos procesus, kas vajadzīgi, lai progresētu fizkultūrā, viņam vēl vajag gana ilgu laiku, lai atindētos un vispār sāktu atkal normāli funkcionēt.

 

Nākošais jautājums ir saistīts ar tēmu “A ko labāk dzert?” Stipro vai vājo alkoholu. Kā jau var noprast no iepriekš rakstītā mana atbilde ir labāk nedzert nemaz. Un šeit es nesākšu stāstīt kurš alkoholisko dzērienu veids ir mazāk kaitīgs, jo man vienkārši pati ideja liekas nepieņemama.

 

Visbeidzot, kad jau lieta ir izdarīta, t.i., cilvēks ir salējis sevī daudzumu X grādīgo dzērienu, prātā nāk cits jautājums – vai var otrā rītā vai dienā (vairumā gadījumu dzeršana notiek vakaros un naktīs) var iet uz zāli? NĒ! Tas nav jādara! Jūs ne tikai neko no tā neiegūsiet, vēl vairāk, jūs jau tā novārdzināto organismu pakļausiet vēl vienam stresa vilnim. Ar ko tas beigsies? Tas var beigties visādi un katram jau savādāk, taču, piemēram, ja ir problēmas ar sirdi, tas var beigties arī letāli. Visi tie stāsti, ka kāds ar sporta palīdzību cīnās pret paģirām ir muļķības un pašapmāns.

 

Galvenais secinājums, kas katram šo rakstu izlasījušajam bija jāpatur prātā – ALKOHOLS UN FIZKULTŪRA ir divas nesavienojamas lietas, ja mēs domājam par konstantiem rezultātiem. Tas nav tikai tāds “veselā fizkultūrieša” tēls, ko propogandē, jo alkohols nav palīgs sportiska dzīvesveida piekopšanai.

 

LEAD231No otras puses, vienmēr būs oponenti, kas teiks – vienu jau var! Jā, ja tiks izdzerta viena glāze vīna vai arī kāda viskija, piemēram, globāli nekas TĀDS briesmīgs nenotiks. Taču te mēs atgriežamies pie cita jautājuma – priekš kam vispār TU dzer? Kompānijai? Ja tu nevēlies dzert, bet kompānijas dēļ to dari, tad vai tā ir īstā kompānija? Jautrībai? Lasi grāmatas, pašizglītojies, ej uz kultūras pasākumiem, komunicē ar cilvēkiem tad, lai varētu justies labi jebkurā kompānijā arī bez šādas apšaubāmas procedūras. Šo sarakstu varētu turpināt, jo patiesībā nevis sabiedrība un ārējā vide cilvēkam liek uzvesties tā (šajā gadījumā – lietot alkoholu), bet gan viņa paša pielaidība un rakstura vājums.

 

Ir dzirdētas arī tādas atziņas, ka spēka sportā cilvēkiem ar vājām aknām nav ko darīt, t.i., ar domu, ka neba jau alkohols ir trakākais, kas tiek uzņemts, taču… tāpēc nevajag vispār “atlaist bremzes”. Protams, katram jau ir sava galva uz pleciem un uzskati. Es arī nedomāju, ka tagad kāds, izlasot šo rakstu, pēkšņi sapratīs, ka viss, jāatmet… domāju, ka tādu nebūs, taču te atkal ir jāpadomā par ko citu – kas ir cilvēks un kas ir dzīves jēga? Pārāk daudz patosa? Iespējams, taču atbildot uz jautājumu priekš sevis esmu skaidri definējis, ka cilvēka mērķis nav darīt tādas lietas, kuras viņi diskreditē kā CILVĒKU. Cilvēku kā parātīgu, apzinīgu būtni. Kā, kā tiek sludināts, evolūcijas kroni.

2 thoughts on “Sports un alkohols: Nemaisīt un nejaukt

  • 30/01/2015 at 17:05
    Permalink

    Nelietoju alko jau gandrīz 7 gadus un ne mirkli neesmu nožēlojis lēmumu nelietot, kā arī ne prasās, ne gribās… Reāli- nelietojot alko vai jebko citu apreibinošu- vienmēr galva skaidra, vairāk tiešām kvalitatīvi pavadīta laika, nav dēl paģirām “padirsto” dienu (atvainojos par necenzētību) un veselība ietaupīta…

    Reply
  • Pingback:Sports dūmu aizsegā | Liels un stiprs

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *