Know the PRO: Hidetada Jamagiši

Jau sākot veidot šo blogu, viens no virzieniem, kurā gribējās strādāt ir iepazīstināt lasītājus ar dažādiem spēka sporta atlētiem, jo, ticiet man, šī kopiena tikai teorētiski ir visa ļoti vienāda, patiesībā tāda nemaz nav, jo šie sporta veidi apvieno visdažādākos cilvēkus kā pēc dzīves uzskatiem, tā pēc dzīves gājuma, pieredzes utt.

Tomēr, tā kā visādi raksti par Arnoldu Švarcenegeru, Roniju Kolmenu vai Filu Hītu visiem jau ir labi piegriezušies, es sākšu (un arī turpināšu) ar sportistiem, kas nav šī sporta pirmā lieluma zvaigznes, kurus zina pat no fiziskās kultūras tāli cilvēki. Iespējams, ka Ārnijs vispār neparādīsies šajā bloga nodaļā, tad jau redzēs. Savukārt pats pirmais sportists par kuru vēlējos pierakstīt ir Hidetada Jamagiši.

 

HidetadaYamagishiTie, kas bodibildigam seko līdzi un dara to ilgākā laika posmā zina šo Japānas atlētu, taču pārējiem var rasties jautājums – kas viņš vispār tāds ir un kāpēc viņš ir izpelnījies iespēju atklāt šo rubriku?

 

Hidetada Jamagiši ir viens no retajiem Japānas atlētiem, kurš ir iekļuvis IFBB profesionālajā līgā, tāpat viņš ir pirmais, kurš šo valsti pārstāvēja abos galvenajos PRO līgas turnīros – Mr.Olympia un Arnold’s Classic. Ar ko viņš profesionālajā bodibildingā ir pazīstams? Ar savu darba ētiku un to, ka, par spīti visiem nelabvēļiem un lielajai neticībai par viņa iespējām profesionālajā bodibildingā, Hidetada ir spējis ielauzties pasaules labāko bodibilderu apritē un noturēties tur jau vairākus gadus.

 

Kā viss sākās? Dzimis Hidetada ir 1973. gada 39. jūnijā, Hokkaido salas Obihiro pilsētā. Lai arī pilsētā ir ap 170 tūkstošiem iedzīvotāju, priekš Japānas tā skaitās maza, zaļa un samērā klusa pilsēta. Kā jau visi bērni, arī viņš sākotnēji mēģināja daudzus sporta veidus, tai skaitā vingrošanu un, protams, Japānas tradicionālo sporta veidu – beisbolu, taču aizķerties uz palikšanu viņam neizdevās. Tomēr vidusskolas laikā Jamagiši pievienojās vietējai regbija komandai un tur, protams, fiziskajai sagatavotībai tika pievērsta ļoti būtiska uzmanība, tāpēc svaru zāles apmeklējums bija obligāts.

 

Tieši šajā momentā pasaules regbijs pazaudēja vienu spēlētāju, taču bodibildings ieguva vienu no sava laika elites atlētiem. Sapratis, ka tieši dzelži – stieņi, hanteles, ir tas, kas viņu visvairāk uzrunā, Hide pievērsās šai nodarbei un turpināja to arī augstskolas laikā (tolaik viņš jau bija pārcēlies uz Tokiju), paralēli piedaloties sacensībās un jau pēc otrā kursa augstskolā, trenējot citus kādā vietējā svaru zālē.

 

Tieši studiju gados viņš izgāja starptautiskā līmenī un, lai arī Pasaules čempionātos, kur viņš startēja vidējā svarā, lieli panākumi izpalika (6. vieta 2000. gadā, 10. vieta 2002. gadā), japāņu sportists triumfēja 2001. gada Āzijas čempionātā, kas viņam pavēra iespēju izņemt savu PRO karti, ko arī Jamagiši izdarīja.

Teikt, ka tas bija loģisks solis, nevar, jo viņa treneri, atbalstītāji un arī ģimene uzskatīja, ka PRO līgā Hidetada būs tikai statists un tamdēļ nav jēgas tērēt laiku un naudu, taču pats sportists domāja citādāk un bija apņēmības pilns pierādīt savu taisnību.

 

Tomēr, lai arī viņš nepaklausīja saviem padomdevējiem, pats Japānas jaunais profesionālis labi saprata, ka, lai konkurētu visaugstākajā līmenī, viņam ir jāuzlabo sava forma un jāuzlabo būtiski. Tieši tāpēc, lai arī PRO karti viņš dabūja 2001. gadā, pirmais starts pie bodibildinga profesionāļiem Hidem bija tikai pēc četriem gadiem – 2005. gada Ironman PRO. Teikt, ka viņš bija starp favorītiem nevar, nebija arī starp tiem, kuri cīnījās par vietu sešiniekā vai desmitniekā. Īsāk sakot, Jamagiši savā pirmajā startā palika 17. vietā. Tas viņam lika iepauzēt vēl uz vienu gadu un japānis atgriezās uz skatuves tieši pēc gada, tieši šai pašā ironman PRO turnīrā, bet jau 2006. gadā, lai… paliktu bez vietas.

 

Arī nākamie trīs starti Jamagiši bija ne pārāk veiksmīgi, jo viņš finišēja ārpus pirmā desmitnieka, taču kopumā 2006. gadā Hidetada startēja sešos PRO līgas posmos, kas priekš šāda līmeņa ir gana daudz, taču… viņš savu panāca, jo pēdējos divos posmos vispirms ieguva sesto vietu Rumānijas Grand Prix, bet pēc tam – cetruto vietu Nīderlandes lielās balvas izcīņā, kas viņam deva iespēju startēt 2007. gada Mr.Olympia turnīrā (tolaik aktuāla bija cita kvalifikācijas sistēma).

 

2007. gadā Jamagiši startēja abos prestižākajos turnīros, gan Arnolda vārdā nosauktajā, gan Olimpijā, kas daudziem var likties kā sapnis, taču mūsu raksta varonim sapnis beidzās ar divām 13. vietām. Ar to Hidem problēmas nebeidzās, jo gadu vēlāk viņš pamanījās tikt aiz restēm, jo Kalifornijas štata policija viņu aizturēja par anabolisko steroīdu glabāšanu ar nodomu tos realizēt. Rezultātā gan visas apsūdzības tika atceltas, jo pie sportista atrasto vielu daudzums bija niecīgs, lai runātu par pārdošanu, taču 65 dienas tika pavadītas cietumā un tas sabojāja visus sezonas plānus.

 

yamagishiTiesa, 2008. gadu var saukt arī par pagrieziena punktu sportista karjerā, jo jau pēc cietuma viņš atgriezās ļoti labā formā, kas virknē sezonas turnīru viņam ļāva iekļūt labāko pieciniekā, taču lielajos turnīros viss bija pa vecam – 8. vieta pie Arnolda un 9. Olimpijā arī uz šo brīdi ir augstākie sasniegumi atklātajā svara kategorijā.

Savu zveigžņu stundu Japānas sportists piedzīvoja 2010. gadā, kad Orlando izcīnīja savu pirmo uzvaru PRO līgā. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka konkurence šajā turnīrā nebija no spēcīgākajām, taču tas uz šo brīdi vairs neko nemaina. Turpinājums? Tāds pats – Hidetada Jamagiši bija pārliecinoši iekļuvis starp Elites līmeņa atlētiem, taču lielajos turnīros nespēja konkurēt ar sporta veida eliti.

 

Kā galvenais mīnuss viņa formā, protams, ir īsās kājas. Atšķirībā no muskuļiem, šo ģenētisko ķermeņa proporciju aspektu nevar nekādā veidā uztrenēt, tāpat viņa vājā puse pie lielajiem onkuļiem, protams, ir bijusi mugura, kas nebūt ne vienmēr ir nepieciešamā līmenī. Kāds jau būtu samierinājies un metis mieru, jo esot pie 40 gadu sliekšņa nez vai izdosies uzlabot savu formu, ja līdz šim ir bijuši būtiski trūkimu. Ko dara Hide? Viņš izmanto izmaiņas IFBB PRO līgā, kad 202 mārciņu kategorija tiek pārdēvēta par 212 mārciņu kategoriju, kas vienlaicīgi nozīmē, ka atlēti uz skatuves drīkst būt 96 kg smagi, iepriekšējo 91 kg vietā. Arī sabiedrības uzmanība, pateicoties Fleksam Luisam un pārējiem šai nominācijai parādījās ļoti liela. Jamagiši saprata, ka, ja nevar cīnīties ar lielajiem, jācīnās savā kategorijā.

 

Jāsaka, ka priekš mūsu varoņa, kurš pats ir vien 168 cm garš, pāreja uz 212 mārciņu kategoriju bija pats loģiskākais solis, jo cīnītes atklātajā kategorijā ir samērā grūti. Šeit? Divu gadu laikā kopš Jamagiši startē pie vieglākiem atlētiem viņš tikai reizi (no sešiem startiem) ir finišējis ārpus pirmā četrinieka, bet visas reizes ir bijis TOP-6 (2014. gad Korejas posmā viņš bija izteikti negatavs pēc Olimpijas nedēļas nogales, tāpēc sestā vieta). Tieši 212 mārciņu kategorijā viņš izcīnīja savu otro PRO līgas uzvaru un šī gada Arnold’s Classic tika pie otrās vietas, bet Mr.Olympia, kur viņš šajā kategorijā ir startējis vien reizi, līdz šim labākais rezultāts ir ceturtā vieta.

 

Hidetadas Hamagiši stāsts nav par kaut kādu veiksmi, nav arī par izcilu ģenētiku vai kādiem citiem panākumus veicinošiem faktoriem, gluži otrādi, viņš visu ir sasniedzis drīzāk “par spīti visam”. Sācis treniņus pie svara 60 kg, jau pēc pāris gadiem viņš prata pieaudzēt 20 kg kvalitatīvas masas, bet pašlaik viņa starpsezonas svars sastāda ap 100-105 kg. Viņš pieturas pie gana stingras diētas visa gada garumā, kur, kā jau japānim pienākas, ogļhidrātus uzņem no rīsiem. Tāpat tiek stāstīts, ka ik dienas viņš apēd ap 400 gramiem olbaltumvielu un 700 gramus ogļhidrātu (iespējams, ka dati ir novecojuši, t.i., atbilst laikam, kad viņš gatavojās startiem atklātajā svara kategorijā), savukārt pirms starta, pēc viņa paša vārdiem, ēd sāļus ēdienus.

 

“Šajā sportā vienmēr ir “visu vai neko” situācija, nav tāda vārda “nevaru”, ir jāiet un jāstrādā, smagi jāstrādā, ar katru dienu aizvien smagāk” – tā savu attieksmi pret treniņiem raksturo pats Hidetada Jamagiši. Viss viņa sportiskais ceļš ir kā apliecinājums šīm idejām.

 

Hidetada Jamagiši 2015. gada Arnold’s Classic (2. vieta)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *