Žurnāli – fitnesa industrijas balsts

Bodibildings ir fitnesa industrijas sastāvdaļa un viena no šo industriju veidojošajām nozarēm ir dažādu žurnālu izdevniecība. Jā, pašlaik, iespējams, tas jau vairs nav tik aktuāli kā pirms gadiem 20-30 vai vēl senāk, taču, no otras puses, salīdzinot ar citām industrijām, kur drukātais formāts ir tikpat kā izmiris, fitnesa žurnāli tur “savu marku”.

 

Kāda situācija ir Latvijā? Ja godīgi – bēdīga. Latvijā nav neviena bodibildingam un spēka sportam veltīta žurnāla valsts valodā. Ir tikai atsevišķi dāmu žurnāli (“Shape”, piemēram), taču tas galīgi nav tas par ko būtu jāpriecājas. Kāpēc nav? Viss ir ļoti vienkārši un ierasti, proti, Latvija ir pārāk maza valsts, lai kāds vietējais izdevējs pirktu licenci kāda pasaules mēroga žurnāla tulkošanai un veidošanai. Vēl jo vairāk, ka arī pati žurnāla tēma ir ļoti specifiska un ja vēl “Shape” atrod savu auditoriju, jo “izmusušo mājsaimnieču”, kuras vienmēr grib notievēt, ir gana daudz, tad Kaja Grīna vai Fila Hīta formu apjūsmotāju, kur nu vēl ko tādu atkārtot gribētāju, ir tik maz, ka viņus visus varētu nosaukt pat pa vārdiem.

Taisīt savu, pilnīgi Latvijā bāzētu, žurnālu? Tas ir vēl dārgāk, turklāt nebūs jau par ko rakstīt. Precīzāk, būtu ļoti lielas problēmas nokomplektēt radošo sastāvu, kas spētu interesanti rakstīt, Latvijas spēka sporta vide ir pārāk šaura, lai par to būtu ko rakstīt, vismaz reizi divos mēnešos (sliktākajā gadījumā, pat reizi ceturksnī) utt. Tas, īsāk sakot, nu nekādīgi neatmaksājas.

 

Ja nemaldos, tad nu jau pirms kāda laika bija mēģinājums veidot žurnālu par spēka sportu Latvijā, bet, tiesa man nezināmu iemeslu dēļ, tas nepiedzīvoja savu gada jubileju.

 

Tieši tāpēc ir situācija ir tāda, ka visi žurnāli, kas pie  mums ir pieejami, ir svešvalodās. Pārsvarā, protams, krieviski, taču ir arī angliskās versijas. Tāpat, protams, ir arī internet resursi, kur, lai arī uz legalitātes robežas (faktiski gan jau aiz tās), bet publicē ļoti lielu apjomu ar pasaules valstu fitnesa žurnāliem.

 

Tomēr, kvantitāte ir viena lieta, otra ir kvalitāte un jāsaka, ka ne visi žurnāli ir jāuztver par pilnu. Precīzāk, spēka sporta aprindās ir žurnāli, ko lasa visi un tāpat ir žurnāli, uz kuriem atsaukties noptientu sportistu aprindās nav labais tonis (turklāt, ir risks pateikt kaut ko ne līdz galam pareizu).

Tieši tāpēc, te mēs nonākam pie paša interesantākā, nolēmu izklāstīt savu redzējumu par žurnāliem un to informatīvo vērtību. Tie gan nav sarindoti gluži “krutuma” kārtībā, taču tie noteikti ir žurnāli, kurus ir vērts palasīt.

 

zhurnal-zheleznyj-mir-042014Железный мир

Jā, ir mūsu lielajai kaimiņzemei viens liels un zināmā reģionā ārkārtīgi populārs žurnāls – Железный мир, kuru es pats priekš sevis uzskatu par labāko, kāds ir pieejams Latvijā, drukātā formātā.

Ar ko viņi ir izpelnījušies manu labvēlību? Pirmkārt, ar kvalitatīvo žurnāla izpildījumu. Tas nav kaut kāds brošūras tipa žurnālelis, vai arī biezs, bet reklāmām pārbāzts žurnāls. Informācijas ir daudz.

Otrkārt – saturs. Pat ja tevi neinteresē intervijas ar neskaitāmām Krievijas bikini fitnesa uzlecošajām zvaigznītēm (bildītes gan vienmēr var paskatīties), žurnālā vienmēr ir intervijas gan ar sporta speciālistiem (ārstiem, treneriem, metodiķiem), tāpat ir daudz informācijas par dažādām treniņu pieejām, metodikām.

Treškārt – godīgums. Pretēji citiem žurnāliem, šajā godīgi tiek atzīmēts farmakoloģijas devums konkrētu mērķu sasniegšanai, tāpat kā piedāvāti raksti, kas saistās ar šo jautājumu.

Kur šo žurnālu var iegādāties? Es neesmu pārliecināts, vai to vispār katrā Latvijas pilsētā vispār var izdarīt, taču pārsvarā tas ir manīts nevis preses kioskos, bet vietās, kur tirgo Krievijas žurnālus. Piemēram, Rīgā tas ir peejams Centrālās stacijas vienā no tirdzniecības vietām. Es pats to iegādājos vienā no Rēzeknes tirgus literatūras tirdzniecības vietām.

 

Natalya_Flex_CoverFLEX

Jā, otrais ir vecais un nemaz ar ne sliktais FLEX. Kas šeit ir interesanti? Šajā žurnālā, lai arī tas ir balstīts pilnīgi uz citām vērtībām kā pirmās vietas ieguvējs, man pašam patīk iespēja uz klasiskām lietām paskatīties nedaudz no citas puses.

Te ir jāsaprot, ka FLEX ir tā sauktais “Brāļu Veideru impērinas” produkts. Tas nozīmē, ka žurnālā tā īsti un līdz galam nekas nav pateikts. Profesionāļu uztura plāns? Tikai daļējs. Vingrojuma izpildes tehnika? Pareiza, taču bez pilna skaidrojuma. utt. Šo žurnālu mērķis ir ieinteresēt lasītāju un radīt ilūziju, ka viss ir viegli. Ja lasītājs ir ar saprašanu un pieredzi, viņš to izmantos savaā labā, ja iesācējs – var rasties tāda neliela putra galvā.

 

MUSCULARDEVELOPMENTUSA12813161045 (1)Muscular Development

Faktiski šo žurnālu varētu likt vienā plauktā ar FLEX, ja ne vien viens apstāklis. Proti, Latvijā tikt pie šī žurnāla drukātās versijas ir ļoti grūti, ja ne nereāli. Tomēr, digitālā formātā var. Kas šajā žurnālā ir jāatzīmē kā pluss? Tas ir tāds vairāk hārdkōrīgs žurnāls nekā FLEX. Tur ir citi sportisti (jā, žurnāli raksta nevis par visiem labākajiem, bet katram TOPa atlētam ir līgums ar žurnālu, kas paredz, ka fotografēties un veidot lielapjoma materiālus ar viņu var tikai konkrētais izdevums).

 

muscfit_march2010coverMuscle&Fitness

Šis žurnāls ir brends spēka sportā, precīzāk, bodibildingā. Ar to ir saistītas simtiem leģendas un tas ir absolūts līderis Ziemeļamerikas fitnesa žurnālu hītparādēs. Tomēr – kāpēc tad ārpus pirmā trijnieka?

Es šo žurnālu lasu ne tik bieži un galvenais iemesls ir tā saturs. Es to neuzskatu par izteiktu bodibildinga žurnālu. To es varētu nosaukt par sportiska un aktīva dzīvesveida žurnālu, gluži kā Men’s Health (par to vēlāk). Jā, ir šis tas interesants (ēdienu receptes gadās tīri neko), ir daži vārdi par sportu, taču tā ir nu tik ļoti “light” versija, ka vairs pat īsti nav saistīta ar sportu.

Tiesa, tieši tas arī nosaka šī žurnāla popularitāti un dzīvotspēju. Cilvēkiem nepatīk skatīties uz lopkautuves etaloniem (atvainojos, bet PRO līgas bodibilderi, būsim godīgi, tādi arī ir), viņiem patīk skaistums, grācija un elegance. Ilūzija, ka pludmales bodibildinga vai bikini fitnesa rezultātus var sasniegt tā viegli un skaisti. Nedaudz pasportojot un paēdot interesantus un garšīgus ēdienus.

 

mens-healthMen’s Health

Šis bija pirmais žurnāls no nosacītās “fitnesa industrijas”, kuru es iegādājos un tas notika nu jau tālajā 2008. gadā. Tiesa, papildus punktus par to šis žurnāls nesaņem un, lai arī es to ierindoju piektajā vietā, tas ir tikai tāpēc, ka manā TOPā vairāk vietu nebūs. Ja būtu, tad šis žurnāls noteikti būtu zemāk.

Kāpēc? Īstenībā tikai tāpēc, ka tam ir ļoti nenoteikta niša. Tas nav klasisks vīriešu žurnāls, kā, piemēram, Playboy, Klubs vai FHM, bet nav arī sporta žurnāls. Pat Muscle&Fitness  tam pamatīgi iekabina. Tajā pašā laikā, kā vienā, tā otrā virzienā žurnāla redakcijas (ik pa laikam lasu kā Krievijas, tā ASV un Lielbritānijas redakcijas veikumu) cenšas būt autoritatīvi un piedāvā pseido-sportisku un krūmu-zinātniecisku saturu. Tas varbūt pat nav nepareizi tehniski, taču tas ir ļoti nepareizi pēc būtības. Pirmkārt, kaut vai tas, ka vienā žurnālā raksta kā dzert, bet nenoreibt, kādu mašīnu izvēlēties braucienam pa mežu un kā šajā braucienā izmīlēt savu draudzeni un blakus – kā trenēties. Otrkārt, tāpēc, ka tieši par treniņiem tiek rakstīts tā, ka viņu visu laiku tur informācijas vakummā un uz “nākamo līmeni” nemaz nelaiž.

 

Kas vēl? Protams, ir vēl šādi-tādi interesanti žurnāli, piemēram, FitnessRX, Iron Man, Геркулес u.c., nemaz nerunājot par dāmām veltītajiem izdevumiem, kuru, kas daudzus var pārsteigt (kā? meitenes taču uz zāli neiet!), ir krietni vairāk nekā klasisko bodibildinga žurnālu, taču ir arī jāsaprot, ka to saturs ir ļoti līdzīgs. Turklāt, ja jūs tos palasītu kādu vismaz pāris gadu griezumā, tad redzētu, ka raksti ir par vienu un to pašu. Mainās tikai uzsvari (nosacīti – ik pēc kāda laika apskata kādas treniņu pieejas atbilstību konkrētas muskuļu grupas treniņam utt.)

 

Jautājums jau paliek iepriekšējais – vai šādus žurnālus būtu jāpērk? Nu… vairs nav 90-to gadu sākums un, ja jau jūs lasāt šo bloga ierakstu, tad Internets ar jums ir, tāpēc visu informāciju var iegūt arī tāpat. No otras puses – ir taču tā īpašā sajūta, kad nopērc bodibildinga žurnālu, lai uzzinātu ko jaunu vai paskatītos uz ierastām lietām no citas puses, paskatītos kvalitatīvas sportistu bildes vai nošpikotu kādu recepti.

 

Bodibildinga žurnāli bija, ir un, domāju, ka arī vismaz pārskatāmā nākotnē būs. Tie nav vienkārši žurnāli. Tā ir visas bodibildinga un spēka sporta kultūras neatņemama sastāvdaļa, tāpēc pāreja uz jauniem formātiem, lai arī faktiski jau ir notikusi, nez vai tik ātri pilnībā iznīdēs pašus žurnālus. Jā, iespējams, ka to tirāža ne tuvu nebūs tāda kāda tā bija to ziedu laikos, taču nez vai kāds lielais žurnāls atteiksies no papīra versijas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *