Režīms – gan sportam, gan ikdienai

Tā nu ir sanācis, ka kādu laiku vietnē ir bijis informatīvais tukšums. Ir pagājis arī sezonas galvenais starts bodibildingā un daudzi citi notikumi, kas ir sliktā ziņa, labā – nekas nav apklusis vai aizmirsts, viss notiek! Un atgriešanās raksts arī būs tāds visai zīmīgs, proti, par režīmu un tā nozīmi sportā.

 

Kā jau vienmēr, pirmais un galvenais, ko jānoskaidro pašā sākumā – ko mēs saprotam ar vārdu “režīms”? Daudzi ar šiem vārdiem saprot kaut kādu nenormālāko dienas plānu, kur viss ir sarakstīts pa minūtēm. Celšanās – 6:00, rīta rosme, skrējiens utt. Iespējams, ka arī ne tik traki, taču kopumā vārds “režīms” saistās ne ar tām patīkamākajām emocijām. Tajā pašā laikā, realitātē, ikvienam skolniekam, studentam, strādājošajam ir savs režīms.

Konkrētā laikā mēs mostamies, izdarām ikrīta higiēnas procedūras, ēdam, ejam uz skolu utt. Un, jā, tas ir režīms.

Režīms ir nevis kaut kāds jau iepriekš definēts darba plāns, t.i., kaut kāds vienīgais un neapgāžamais režīms, kas nu visiem ir jāievēro, bet tā ir vienkārša sistēma, kurā mēs paši dzīvojam.

Vai, teiksim, naktssargs var dzīvot pēc kaut kādiem vispārpieņemtiem režīma nosacījumiem, ko popularizē žurnālos? Nez vai. Vai tāpēc viņš dzīvo nepareizi vai ne pēc režīma? Nē, iespējams, viņam ir pat ļoti labs režīms.

 

Tad kādam ir jābūt režīmam? Režīma veidošana ir ļoti komplicēts process, jo tā laikā ir jāievēro daudzas lietas. Ir jāatvēl pietiekoši daudz laika miegam, vajag paspēt izdarīt visus dienas darbus, mūsu gadījumā arī – ieplānot laiku treniņam un papildus ēdienreizēm. Tieši tāpēc, ja mēs runājam par režīma veidošanu, tad ir jāņem vērā 100 dažādas lietas.

Tomēr, ja mēs vēlamies izveidot kaut kādu sistēmu, pēc kuras mums dzīvot, sakārtot savu ikdienu, kas palīdz ne tikai sporta, bet arī jebkurai citai jomai, tad ir daži priekšnoteikumi.

 

Pirmkārt, ir jāizvēlas prioritātes. Prioritāte var būt vienkārši kāda jums svarīga lieta vai lieta, kas vienkārši aizņem visvairāk laika vai prasa vislielāko piepūli. Piemēram, jums ir jāiet uz darbu/skolu. Tad arī to lieciet kā centrālo dienas notikumu, ap kuru būvēsiet tālāko plānu. Prioritātes laika gaitā var arī mainīties, jo, piemēram, aizejot atvaļinājumā, šis centrālais punkts “darbs” pazudīs, taču tas nav iemesls režīma izjaukšanai. Turklāt, nav obligāti, ka mērķis var būt tikai no tādu lielo un globālo uzdevumu plaukta. Kāda, iespējams, mērķis ir katru dienu ieturēt piecas ēdienreizes.

 

Neaizstājamās lietas. Tas ir otrs punkts, kas faktiski ir pat svarīgāks par pirmo, taču tā kā tās ir pašsaprotamas lietas, tad dienas režīma plānošanā aizmirst par tām nav iespējams. Piemēram, miegs. Lai vai kādus rekordus mēs mēģinātu uzstādīt, cilvēkam miegs ir nepieciešams. Tāpat, ja tā nav uzstādīta kā prioritāte, ir tādas lietas kā ēšana, skola/darbs utt., beigu beigās, kaut vai bērna izņemšana no dārziņa.

 

Kā redzams, tad šeit nekur nebija runas par treniņiem. Precīzāk, to var arī likt kā galveno lietu un prioritāti, taču parastam fizkultūrietim tas tā nebūtu jādara. Nebūtu jādara vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, treniņi nenotiek katru dienu (tā tam nevajadzētu būt), otrkārt, ir jāsaprot, ka treniņš ir tikai īsa ķermeņa stimulācija, lai pēc tam, atbildot uz šiem stimuliem, tas progresētu. Tāpēc treniņi ir jāattiecina uz sadaļu “Papildus lietas”, t.i., tie ir jāplāno tikai pēc galveno dienas darbu iekļaušanas.

 

Jā, tas, varbūt skan tā ļoti nepareizi, ja mēs līdz šim esam dzīvojuši pēc visādiem Interneta demotivatoru uzsaukumiem, ka treniņš ir pats galvenais dienā un, ja darbs traucē treniņiem, tad ir jāmaina nodarbošanās utt. Taču patiesībā treniņš nav un nevar būt pirmais un pats galvenais, nedz mūsu ikdienas dzīvē, nedz arī tad, ja mēs pareizi sastādām savu treniņu plānu.

 

Tātad, kas vēl ir jāņem vērā stādot dienas režīma plānu. Protams, ir jāņem vērā individuālās īpatnības. Proti, kādam, iespējams aktīvākais diennakts laiks ir rīts, tāpēc šajā laikā ir jāieplāno svarīgākie darbi. Ja ir iespēja un nepieciešamība, tad arī treniņš var tikt iekļauts šajā laikā. Tāpat, plānojot ēdienreizes iekš šāda dienas režīma ir jāņem vērā visas uztura zinātnes izvirzītās patiesības, proti, īsi pirms gulētiešanas apēst pusi no dienas laikā nepieciešamajiem nutrientiem nez vai vajadzētu.

 

Kāpēc vispār būtu nepieciešams šis režīms? Protams, ka kādam šis jautājums var ienākt prātā, jo kāda mārrutka pēc būtu sevi tā jāierobežo, ja vienkārši var dzīvot, ēst, strādāt. Var, taču, ja mēs runājam par maksimālās veiktspējas nodrošināšanu, tad režīms ir tas, kas visam ir pamatā.

Kā neizgulējies, nepaēdis cilvēks, kuram vienmēr trūkst laika var būt efektīvs kā treniņos, tā arī darbā? Nevar. Ilgtermiņā nevar.

 

Pareizi izveidots un cilvēkam atbilstošs režīms nodrošina visu būtiskāko procesu norisi. Cilvēks laicīgi un pietiekoši paēd, viņš pietiekoši atjaunojas un atbrīvo savu nervu sistēmu miegā utt. Beigu beigās, arī tas fakts, ka organisms vienmēr, konkrētā laikā saņem uzturvielas, kā arī vienā laikā tiek stimulēti muskuļi, padara visu treniņu procesu daudz precīzāku un pareizāku.

 

Vai var dzīvot bez režīma un progresēt? Pirmkārt, kā jau teicu, gan jau kaut kāds režīms tāpat ir, otrkārt, var, taču te ir tā smalkā nianse – cilvēki vienmēr grib “pašu labāko” proteīnu vai ko citu, taču paši neizmanto pilnīgi vienkāršas un elementāras lietas, lai uzlabotu savu sniegumu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *