Franču spiešana – ko, kas, kāpēc, kā?

Francija, kā jau viena no pasaules lielvarām, ir atstājusi zināmu nospiedumu uz visas pasaules kultūru. Gadu gaitā ir izveidojušies daudzi apzīmējumi, kur ir minēta Francija un visiem ir skaidrs kas tas ir. Piemēram? Franču virtuve, franču maize, franču kāršu kava, franču kafijas spiede, franču buldogi, franču manikīrs un, kas nav mazsvarīgi, arī franču skūspsts. Es domāju, ka praktiski visās dzīves jomās ir kas tāds, par ko mēs varam pateikties Francijai.

Kāds tam sakars ar šo blogu? Ir viens vingrinājums, kurā arī ir minēta Francija, proti, franču spiešana. Tieši par to arī būs šis raksts, proti, apskatīsim kas, kā un kāpēc.

 

ronnie-coleman-triceps-extensionsUzreiz gan gribu piebilst, ka manā rīcībā nav informācijas kurš bija tas francūzis, kurš izdomāja šādā veidā cilāt svaru stieni vai hanteles, tāpēc ar stāstiņiem par aizgājušo gadu notikumiem es nez vai varēšu iepriecināt, taču, domāju, ka tas šoreiz arī nemaz nav tik svarīgi (tomēr, ja kādam ir šāda informācija, tad – lūdzu, būšu pateicīgs, ja dalīsieties).

 

Kas ir franču spiešana un kam to vajag? Domāju, ka ikviens fizkultūrietis, kurš savus treniņus ir aizvadījis zālē ir pildījis šo vingrinājumu vai, sliktākajā gadījumā, redzējis kā to dara citi. Franču spiešana ir vingrinājums, kas domāts tricepsa treniņam (visām trim muskuļa daļām). Šī kustība ir vienkārša, jo tajā piedalās tikai elkoņa locītava, kuras uzdevums ir iztaisnot roku (nu, saliekt, protams, arī). Tāpat šajā kustībā kā palīgi iesaistās pleci, krūšu muskuļi un apakšdelmi, bet stabilizatoru lomu izpilda preses muskulatūra, bicepsi, priekšējie zobveida muskuļi.

 

Runājot par to cik ļoti šis vingrinājums noder, jāsaka sekojoši – rokas apjomu par 66% veido tricepss, līdz ar to, šķiet, visi jautājumi atkrīt. Sadalot šo “labumu” vairākos punktos, var teikt, ka tas noder ne tikai tiem, kuri grib trenēt savu tricepsu apjomu ziņā, bet arī daudziem citiem, kuriem ir nepieciešams roku spēks, kā arī, kas nav mazsvarīgi, šis vingrinājums palīdz atbrīvoties no “galerta” uz rokām, par ko samērā bieži runā sievietes.

 

Kā tad ir jāspiež, lai sanāktu Franču spiešana? Īstenībā, tā klasiskā izpratnē nav nekāda spiešana, bet vingrojuma izpildes variantu ir ļoti daudz.

Pati izpildes tehnika (ar EZ-stieni) sākotnēji liekas ļoti vienkārša, proti, jāapguļas uz sola, jāpaņem vidējā tvērienā izliektais stienis (tā lai īkšķi ir vērsti uz leju) un, nepieļaujot nekādas kustības pleca locītavā, saliecot roku elkonī, jānolaiž stienis līdz zināmai robežai (par to vēlāk) un tādā pat stilā arī jāpaceļ.

 

Vienkārši? Viss ģeniālais taču ir vienkāršs, vai ne? Jā, taču, no otras puses, lai šo vienkāršību sasniegtu, ir jāņem vērā ļoti daudzi citi faktori.

 

phrancuzkiy_zhim_s_ganteliamy_texnykaRunājot par šo nolaišanas robežu. Lai arī daudzi neizšķir šīs amplitūdas atšķirības, taču faktiski ir divas pieejas – nolaist stieni aiz galvas vai nolaist to līdz pieres līmenim. Oriģinālā franču spiešanas tehnika paredz tieši nolaišanu aiz galvas, savukārt, nolaižot stieni pret pieri, tas jau ir vingrojums “Skull Chushers”.

 

Kuru variantu izvēlēties, tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no jums pašiem, precīzāk, tā kā jūtas jūsu locītavas. cilvēki, kuriem ir zināmas problēmas ar elkoņiem, visdrīzāk, izvēlēsies īsāko amplitūdas variantu, kamēr citi var izvēlēties nolaist stieni arī aiz galvas. Kā ir LABĀK? Abi varianti ir vienlīdz labi, ja tiek izpildīti pareizi.

Ar pareizo izpildīšanu šajā gadījumā ir domāts tas, ka elkoņi un pleci kustības laikā netiek kustināti turpu-šurpu, t.i., visu laiku saglabājas viena trajektorija, kustība notiek lēni, kontrolēti, bet svars, kas tiek celts ir ATBILSTOŠSA uzdevumam. Par savaru ir īpašs stāsts, jo tam ir šajā vingrinājumā ir jābūt precīzi tādam kādam tam ir jābūt, ne vairāk (tad mainās tehnika un jau tā diezgan riskantais vingrinājums kļūst vēl bīstamāks), ne arī mazāk.

 

Iepriekš minēju, ka šo vingrojumu var izpildīt dažādās variācijās, tāpēc nedaudz par to. Klasiski, protams, franču spiešana ir izpildāma guļus stāvoklī, taču tāpat to var pildīt arī sēdus vai stāvus. Cilvēkiem ar muguras problēmām būtu daudz ieteicamāk izpildīt franču spiešanu vai nu guļus, vai sēdus.

Tāpat var mēģināt svaru stieni, kuram arī nebūt ne vienmēr būtu jābūt EZ-stienim, aizstāt ar hantelēm. Tā var būt gan viena, gan divas hanteles. Ja tās ir divas, tad slodze uz tricepsiem ir lielāka, taču šajā gadījumā ir jāseko, lai kustība notiktu simetriski.

Franču spiešanu, vienu tās variantu, faktiski var pildīt arī bloka trenažierī, kad rokturis ir pieāķēts pie apakšējā rāmja stiprinājuma, taču šis variants, lai arī nav ne ar ko sliktāks, ir kaut kas ļoti eksotisks.

 

Vai franču spiešana ir pats labākais tricepsa vingrinājums? Ja jautā man, tad es teiktu – jā, taču jums ir paveicies, ka šajā vietnē es nemēģinu uzspiest savu viedokli, bet cenšos būt objektīvs un pirms raksta veidošanas šo to arī palasu par tēmu, jo zināšanu nekad nav par daudz. Tad, lūk, zinātnieki, veicot pētījumus ir atklājuši, ka franču spiešana daudz lielākā mērā noslogo vidējo (lielāko) tricepsa galvu un mazākā mērā – laterālā un mediālā. Tomēr, lai neatstātu fizkultūriešus vieglā neizpratnē par to kā tagad tālāk dzīvot un kā trenēt tricepsu, šie paši zinātnieki ir paziņojuši, ka pēc pētījumu rezultātiem var teikt, ka spiešana guļus šaurajā tvērienā ir labāks vingrinājums tieši šīm abām divām mazākajām tricepsa muskuļa galvām. Secinājums, protams, acīmredzams – franču spiešana ir jākombinē ar stieņa spiešanu šaurajā tvērienā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *