Slimošanas sezona: Zāles pret zālītēm

Lai arī sniegs vēl nav uzsnidzis (vismaz šī raksta tapšanas brīdī), faktiski rudens nu jau iet uz beigām un tūlīt sāksies ziema. Kādam šis gadalaiks uzdzen riebumu, citiem – drausmīgi patīk. Tomēr, lai vai kāda būtu jūsu attieksme pret ziemu, ir daži fakti un apstākļi, ko mēs nevaram mainīt. Viens no tiem ir tas, ka ziema ir laiks, kad pastāv ļoti lielas iespējas saķert kādu vīrusu, saaukstēties utml. Savukārt, kad nav paveicies, tad ir jāārstējas un ārstēšanās jau notiek dažādiem veidiem.

 

WHO-208291                                                  ETHIOPIA/NUTRITION BIOFARM PROJECT ADDIS    June 2002 Copyright:WHO/P.VIROT

Lai arī šī tēma nav gluži tiešā veidā saistīta ar treniņiem un sportisko dzīvesveidu, tā ir visai tuva, tāpēc gribēju to pieminēt. Proti, cilvēki faktiski sadalās divās grupās – vieni lieto aptiekā nopērkamās zāles, kamēr citi ir šādas ārstēšanas noliedzēji un savu veselību mēģina uzlabot ar dažādiem “tautas medicīnas” paņēmieniem. Tāpat, ja nu kas, visu zemāk rakstīto var attiecināt ne tikai uz saaukstēšanās ārstēšanu, bet ārstēšanos un attieksmi pret medicīnu vispār.

 

Tātad, cilvēks ir saslimis. Vieni iet uz aptieku, kamēr citi ar nosodošiem skatiem viņus pavada, sakot, ka vajag ārstēties ar “dabīgām zālēm” un, ka viss ir ķīmija, ar kuru cilvēks tiek indēts nost. Kā alternatīva tiek piedāvāta dažādu zālīšu lietošana, sildīšana utt., pamatojot, ka tās ir gadsimtiem pārbaudītas vērtības un, ja jau agrāk cilvēki tādā veidā ārstējās, tad kāpēc, lai tagad nevarētu?

 

Pirmkārt, par pašu “dabīgumu”. Šāda viedokļa paudēji savas tēzes balsta uz to, ka cilvēks kā suga ir pilnīgs, t.i., tas ir kaut kas atsevišķi stāvošs un jau sākotnēji radīts nevainojams, bez iespējas uz evolūciju. Lai gan patiesībā cilvēks kā dzīvā radība ir pilnīgi tāds pats kā jebkurš dzīvnieks vai pat vienšūnis.

 

Ko dara jebkura dzīvā radība, ja tai nākas izjust noteiktu stresu un iedarbību no ārienes? Pareizi – pielāgojas… vai izmirst. Kādiem dzīvniekiem evolūcijas gaitā ir, teiksim, parādījies biezāks kažoks, citi dzīvnieki ir izstrādājuši konkrētus uzvedības modeļus, ja tā var teikt, konkrētām situācijām. Pavisam vienkārši – tā pati govs, ja tai uzbrūk odi un dunduri vasarā, zina, ka vajag ar asti tos atgaiņāt. Kas notiks, ja viņa to nedarīs? Nevajag par zemu novērtēt šos sīkos asinssūcējus, jo pirms kāda laika knišļu uzbrukumu dēļ daudziem lopkopjiem nācās atvadīties no govīm. Tiesa, tagad ne par to.

 

three-pill-bottles-MediumTad, lūk, cilvēks savā evolūcijā (neatkarīgi kādu cilvēka rašanās teoriju mēs pieņemam par īsto, nevar noliegt, ka šajā laikā kopš uz planētas ir cilvēki, tie ir evolucionējuši) arī pielāgojas un zāļu izgudrošana ir tieši šī evolucionēšana. Cilvēks kā suga iemācījās radīt sev vajadzīgas zāles no apkārtējā vidē esošā. Kaķis vai suns zina kādu zāli viņiem jāēd, lai ārstētos, cilvēks arī zina, bet… viņš to var izveidot pats. Tas nav nedabīgi.

 

Nākošais punkts. Proti, laika pārbaudi izturējušās metodes. Kaut kad, runājot, šķiet, par konkrētiem cilvēku ēšanas paradumiem un to attiecināšanu uz spēka sportu, biju jau minējis to, ka pašlaik cilvēku vidējais dzīves ilgums ir tik liels kā vēl nekad cilvēces attīstības vēsturē. Un tā, jā, ir taisnība. Šajā gadījumā es gribētu atgādināt, ka vēl 100 gadus iepriekš cilvēki reāli mira no slimībām, kuras, tieši pateicoties zinātnieku un mediķu pūlēm pašlaik vispār vairs netiek fiksētas.

Jā, tas, ka pašlaik nav jābaidās, ka kāds buboņu mēris, holēra vai tīfs pa pāris gadiem “izpļaus” pusi Eiropas, ir zinātnieku un “briesmīgās ķīmijas” rezultāts. Slikti?

 

Par to “tautas medicīnas” metožu efektivitāti vislabāk var spriest pēc tāda statistikas rādītāja kā “paredzamais vecums”, t.i., balstoties uz laiku, kurā cilvēks ir dzimis un tiem apstākļiem, cik ilgs mūžs cilvēkiem tika paredzēts konkrētajā laikā (protams, ka, individuāli, jo cilvēks ir nodzīvojis ilgāk, jo šis rādītājs paaugstinās, taču mēs apskatām rādītāju dzimšanas brīdī).

Daudziem tas liksies neticami, bet vēl 20. gadsimta sākumā pasaulē vidējais paredzamais vecums dzimšanas brīdī, ņemot vērā tā laika apstākļus, zinātnes un medicīnas attīstību utt., bija 31 gads. Pašlaik tas ir 67 gadi. 100 gadu laikā, tieši kad tika atklāta un pielietojumu guva šī “nedabīgā ķīmija”, paredzamais dzīves ilgums ir dubultojies. Un tas ir PASAULĒ, ieskaitot ne tik attīstītas valstis. Uz šo brīdi Latvijā paredzamais dzīves ilgums ir 74 gadi. Vēl aizvien gribas “sentēvu metodes”?

 

Natural medicine, herbs, mortarTe vēl gribētos minēt arī vēl vienu aspektu. Proti, es nenoliedzu, ka ar dažādiem augiem var izārstēt to vai citu slimību. Jautājums ir tikai par laiku un efektivitāti. Tāpat kā par to, ka pašlaik, piemēram, vīrusi, kā jebkurš dzīvais organisms, arī ir pielāgojušies videi un kļuvuši dzīvot spējīgāki, kas cilvēkam nozīmē – vīrusi ir “niknāki”. Vai mūsdienu vīrusus var izārstēt ar tām pašām zālītēm, zālīšu devām kā pirms 300 gadiem?

 

Es to esmu teicis jau vairakkārt, bet domāju, ka vēl daudz reizes vairāk būs jāsaka nākotnē. Cilvēce, ar savām humānisma idejām un tiekšanos uz “dabīgo” pašlaik ir novesta līdz absurdam un pie tā vainīgi ir neviens cits kā reklāmas cilvēki. Kāpēc? Tāpēc, ka produktu ar piebildi “dabīgs” (šādi atslēgas vārdi, protams, ir daudz vairāk, viens no tiem, kas attiecas uz mūsu tēmu “veselīgs”) var pārdot daudz vieglāk un dārgāk nekā bez tās, tāpēc arī sabiedrībai tiek uzspiestas šīs dabīguma idejas.

 

DABĪGS NENOZĪMĒ LABS!

 

Pie kā noved šāda “tiekšanās pēc dabiskā”? Es domāju, ka tālāk aprakstītais būs zināms daudziem jo daudziem: cilvēks aiziet pie ārsta, paklausās ko viņam saka, paņem izrakstītās zāļu receptes un… nepērk zāles, bet aiziet uz tirgus pie kaut kādām “zāļu tantiņām”, kuras vasarā šīs zāles ir salasījušas gar piepilsētas šosejām, dzelzceļa maģistrālēm utml. un ārstējas “kā to darīja agrāk”. Rezultātā slimošana ilgst nevis 7 dienas, bet ilgāk + tiek saķeras kaut kādas komplikācijas. Negribu nevienu baidīt, protams, bet man zināmi mediķi ir stāstījuši reālus gadījumus, kad vienīgais, ko šādi “tautas medicīnas fani” panāk, ir ātro izsaukšanu, jo sevi ir noveduši līdz… nu jā, līdz stāvoklim, kad nākamā aina viņu biogrāfijā būtu arī pēdējā.

 

No otras puses, citi mārketinga un reklāmas ļaudis arī nav muļķi un kā zāles pārdod absolūti nevajadzīgas lietas, kas ilgtermiņā iedarbojas destruktīvi. T.i., ārstējot kaut ko vienu mēs, dēļ farmācijas kompāniju labsajūtas par nākotnes zāļu pieprasījumu, “krājam” sev slimības. Tas ir neapšaubāmi. BET. Kāpēc mēs pērkam, teiksim, nevis konkrēti C vitamīnu, bet C vitamīnu ar visu ko klāt… lai garšīgāk/patīkamāk? Mēs pērkam nevis konkrētu vielu, bet zāles, kas ir PRODUKTS, ko ražo PĀRDOŠANAI. Tā ir problēma. No otras puses, ir arī labā ziņa, aptiekās vēl aizvien var iegādāties medikamentus, kas ir maksimāli vienkārši. Un, kas vēl interesantāk, iegādājoties tos atsevišķi, naudā arī var ietaupīt. Tikai… protams, ir jāzina ko pirkt. Par to gan citreiz.

 

Kāpēc es šo rakstu? Vieni teiks, ka esmu zālīšu un tējiņu heiteris. Citi teiks, ka es mudinu cilvēkus nepamatoti lietot zāles. Patiesībā – ne viens, ne otrs. Es tikai gribu, lai cilvēki SĀK DOMĀT un katrai situācijai pieņem atbilstošos lēmumus, kas balstīti uz reālu faktisko situāciju, nevis mēģina improvizēt. Protams, ka vieglu iesnu gadījumā nekādā gadījumā nav jādzer antibiotikas utt., bet arī, ja ir kaut kāds vīruss, temperatūra pēri 38.0, cerēt, ka piparmētru tēja ar medu būs tie glābēji… nu tas ir naivi.

 

Bet nu beigu beigās, ko es arī novēlu visiem lasītājiem – NESLIMOT pašiem un sargāt no slimošanas savus apkārtējos! Tad arī viss būs labi!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *