Trūces un protrūzijas. Vai tās ir beigas?

Problēmas ar muguru ir ļoti biežas tiem, kas darbojas svaru zālē. Daudz biežākas, nekā gribētos. Jā, mēs varam ievērot gan vingrojumu izpildes tehniku, gan visus citus ieteikumus, bet ceļot lielus svarus mugurkauls tāpat saņem ļoti lielu slodzi, tāpēc savainojumi drīzāk ir laika jautājums.

 

Tāpēc uzskatu, ka, ja mēs nevaram kaut ko pilnībā izslēgt vai novērst, mums ir jāzina tie riski, kas pastāv ceļot svarus, ceļoti lielus svarus. Viens no šiem riskiem ir protrūzijas un vēlāk arī trūces.

 

Muguras_sapes_spineconditionslvKas vispār ir protrūzija vai trūce? Jāsāk ar to, ka mēs apskatām mugurkaula uzbūvi. Visi zina, ka ir tādi mugurkaula skriemeļi. Tas arī ir pirmais, kas nāk prātā, ja mēs runājam par mugurkaulu, taču nav tā, ka tie brīvi “karājas”, jo starp skriemeļiem ir arī tā sauktie mugurkaula diski, kuru galvenais uzdevums ir triecienu amortizēšana un tie mugurkaulam dod tādu daudz elastīgāku saturu, pretējā gadījumā cilvēks nevarētu nedz normāli skriet, ne pat iet.

Pārejot pie paša diska uzbūves, jāsaka, ka tam ir divas galvenās struktūras, proti, kodols, kas pēc konsistences ir želejveidīgs un nosacīti ciets fibrozais gredzens, kas šo visu želeju arī satur kopā.

 

Šajā vietā mēs jau nonākam pie tā, ka varam vienkāršiem vārdiem izklāstīt kas tad ir protrūzija un trūce. Kad kaut kādu iemeslu dēļ šis fibrozo šķiedru gredzens atslābst, tad kodola želejveida viela izspiežas ārā. Taču, tas nav sāpju faktors. Sāpes rada tas, ka šī želeja spiež uz nervu, kas atrodas blakus. Tas arī ierobežo gan kustības, gan dzīves kvalitāti.

Ar ko protrūzija atšķiras no trūces? Kā es pats saku, katra protrūzija ir neizdevusies trūce, taču ar ļoti labām iespējām atgūt iekavēto. Ja nopietni, tad atšķirība ir tajā, ka trūces gadījumā apvalks, kas diska kodolu saturēja ir strukturāli bojāts, t.i., pārplīsis, kamēr protrūzijas gadījumā tas ir vienkārši izspiedies, taču vēl saglabā savu “veingabalainību”.

 

Kur parasti rodas šādas traumas? Protams, ka pats traumatiskākais mugurkaula apgabals ir tā lejasdaļa, kas arī saņem vislielāko slodzi smagu bāzes vingrinājumu izpildes laikā. Tajā pašā laikā tas nav kā likums, ka tikai tur var notikt šīs izmaiņas, jo arī kakla daļā var būt trūces vai protrūzijas un nav izslēgts, ka šāda nelaime piemeklē arī krūšu daļu, taču tas gan notiek daudz retāk.

 

No kā rodas šādas trūces vai protrūzijas? Protams, ka pats galvenais iemesls šīm muguras problēmām, ja mēs runājam tieši par spēka sporta entuziastiem, ir smagie bāzes vingrinājumi ar lieliem svariem. Vingrinājumu ziņā, protams, pirmajā vietā varētu būt vilkme, bet pietupieni ar nemaz tālu nebūtu jāliek.

 

Kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka ceļot lielus svarus uz mugurkaulu ir liela slodze. Tāpat, ja mēs ceļam svarus, kas ir tuvu maksimālajiem (tas attiecas gan uz vienas reizes maksimumu, gan uz darba svara maksimumiem), ir ļoti grūti ievērot to, ko mēs saucam par “ideālo tehniku”, šajā gadījumā pievēršot uzmanību muguras stāvoklim. Līdz ar to, gribam vai nē, bet mugura vismaz nedaudz noopaļojas, uz mugurkaulu iedarbojas kompresijas spēki, kas arī ir iemesls tam, ka disks un tā apvalks tiek traumēti.

 

Tomēr, nevajag domāt, ka, ja es netaisu vilkmi vai pietupienus, tad viss ir kārtībā. Arī tā pati spiešana guļus, ja taisa tā saukto “tiltiņu” ir bīstama. Beigu beigās, ja mēs paskatītos statistiku, tad šādus savainojumus, t.i., trūces un protrūzijas, lielākoties dabū cilvēki, kas svaru zālei nemaz nav tuvumā rādījušies. Ko tas nozīmē? To, ka faktiski JEBKURA smaguma celšana var novest pie šādām problēmām. Par ja strādājat laukos un darāt… nu tos lauku darbus, kas jādara, pastāv risks traumēties.

Tāpat risks tikt pie šādām problēmām ir arī cīņas sporta veidu pārstāvjiem. Viņi riska zonā ir tāpēc, ka saņem sitienus, kas ietekmē mugurkaulu. Parasts metiens, kādu cīņas sportos nav maz, var novest pie protrūzijas.

 

lower-back-pain-painting-man-hand-on-back-244x300Taču, tas vairāk ir attiecināms uz muguras lejasdaļu. Ja runājam par kakla rajonu, tad tur galvenie iemesli savainojumiem ir nepareizs un pārlieku intensīvs treniņš. Nezinu kā tas ir citās zālēs, bet esmu redzējis cilvēkus, kuri, lai arī viņiem to neprasa nedz sports, nedz kāda praktiska vajadzība, vienkārši tāpat trenē kakla muskulatūru. Malači, taču viņi to dara ar lieliem svariem, sevi pakļaujot nevajadzīgam riskam. Sevišķi “grēko” tie paši cīņu sporta pārstāvji, tiesa, viņiem vismaz ir skaidrs mērķis.

Beigu beigās, ja kāds izpilda vilkmi vai pietupienus, bet groza galvu (piemēram, grib paskatīties savu tehniku spogulī, kas atrodas no sāna), tas arī var radīt nepareizas slodzes un novest pie traumām.

 

Savukārt krūšu rajona trūces var rasties no jau pieminētā “tiltiņa” izpildot spiešanu guļus.

 

Te gan viss nav jānoveļ tieši uz vingrojumiem, kā lielākā daļa to dara. Ļoti bieži pie savainojumiem, ne tikai muguras, bet vispār, ir vainīgs pats atlēts. Te es nerunāju par lielo gribēšanu izdarīt vairāk nekā ir varēšanas, bet gan par to, ka ir zināms muskuļu disbalanss, kas arī noved pie tā, ka ekstrēmu slodžu gadījumā tas “lūzt” vājākajā vietā.

 

Labi (vai arī ne tik ļoti labi), to kas ir trūce vai protrūzija mēs noskaidrojām, tāpat kā klasiskākos tās iegūšanas veidus, taču – kā ar tām var cīnīties? Ceļi ir divi – ķirurģiskais un… ne-ķirurģiskais. Ja mēs runājam par pirmo, tad tur viss ir vienkārši – trūce tiek izoperēta. Tiesa, šāds diezgan radikāls solis nemaz tik daudziem cilvēkiem nav nepieciešams un tā kā obligāta ir tikai tajos gadījumos, kad trūce jau draud pilnībā saspiest muguras nervu, taču tas neliedz daudziem cilvēkiem izvēlēties šo ārstēšanas veidu daudz agrīnākā stāvoklī. Jāpiebilst, ka daudziem spēka sportistiem ir veiktas šādas operācijas un tas viņiem neliedz turpināt treniņus.

 

Otra pieeja ir daudz saudzējošāka un paredz dažādus vingrinājumus, lai mugurkauls tiktu “izstapīts”, ļaujot uzlabot situāciju (protrūziju gadījumā). Tāpat šie vingrinājumu kompleksi paredz muguras dziļās muskulatūras nostiprināšanu, lai mugurkauls būtu stabilāks un tādējādi vairāk pasargāts no turpmākām trūcēm.

 

Un tagad pie paša galvenā jautājuma, ko, domāju, daudzi ir uzdevuši sev un ārstiem. Vai ar trūcēm un protrūzijām var turpināt sportošanu? Atbilde ir – var! Taču uzreiz seko piebilde – vai vajag?

Kā rāda pētījumi, praktiski 50% no visiem zemeslodes iedzīvotājiem jau ģenētiskā līmenī ir “iekodētas” problēmas ar mugurkaula disku apvalka izturību, kas faktiski var sākties jau ap 20 gadu vecumu un, atkarībā no dzīvesveida, progresēt. Iemesls tam ir vienkāršs, proti, ir traucēta nepieciešamo vielu nokļūšana līdz mugurkaula diskam. Kamēr cilvēks ir jaunāks, tas tik ļoti neparādās, jo ir iespēja šīs vielas uzņemt caur difūziju, no citiem elementiem, taču ar vecumu šī difūzija pasliktinās un, protams, rodas problēmas.

 

493x335_what_is_the_leading_cause_of_back_pain_videoKo es ar to gribu teikt? To, ka faktiski katrs otrais jau ģenētiskā līmenī ir riska zonā. Vēl liela daļa iegūst šīs protrūzijas un trūces dzīves laikā ceļot, stumjot, krītot utt. Kā saka daudzi ārsti – tas, ka jūs neesat pārbaudījuši vai jums ir kāda protrūzija vai trūce, nenozīmē, ka tādas nav. Un nevajag brīnīties, ikdienas dzīvē cilvēkam, kurš piekopj mazaktīvu dzīvesveidu tas nemaz pat netraucē (saktu to no savas pieredzes, kad pēc savainojuma kādu laiku izslēdzu jebkādu slodzi).

 

Atgriežoties pie jautājuma – jā, ja mēs jau laicīgi ievērojam profilaktiskos norādījumus, ja mēs darām visu “kā vajag”, mēs mierīgi varam sportot. Arī celt un celt salīdzinoši daudz, turklāt neignorējot nedz vilkmi, nedz pietupienus. Tas gan ir jādara STINGRĀ speciālista uzraudzībā. Kurš zina gan vispārējos norādījumus šādu kaišu gadījumā, gan jūsu konkrēto gadījumu. Pirms tam OBLIGĀTI par šo jautājumu ir jāparunā ar kādu kompetentu ārstu, turklāt, vēlams sporta ārstu, jo parastās poliklīnikās un pat privātajās klīnikās ar šādām kaitēm ir viena atbilde – “Jums viss ir jāpārtrauc!”, jo lielākajai daļai ārstu sportisti ir pustrakie invalīdi “pēc noklusējuma”.

 

Bet atkal – vai vajag? Ģenētiskais faktors, slodzes sporta zālē, slodzes ikdienā, vecums (kaulu blīvums samazinās, notiek citas izmaiņas, kas arī paaugstina risku) utt. Fiziskās slodzes agri vai vēlu beigsies (parasti tas notiek agri, nevis vēlu), bet ko tad? Sportot līdz sirmam vecumam? Jā, tādi piemēri ir, bet arī viņi ir ģenētiskie ūnikumi, turklāt visi, bez izņēmuma, savā laikā ir ļoti rūpīgi sekojuši līdzi savai veselībai.

 

Kā jau ne vienu reizi vien esmu teicis, “Go hard or go home!” ir skaists sauklis, tāpat kā “No pain, no gain”, taču uz situāciju ir jāskatās objektīvi. Mugura ir viena un tāpēc ar to ir jāapietas ļoti uzmanīgi.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *