Negatīvās kalorāžas produkti. Vai tādi ir?

Tievēšana ir viens no pašiem populārākajiem jautājumiem, kas interesē vidējo fizkultūrieti-iesācēju. Neatkarīgi no dzimuma vai vecuma. To ļoti labi apzinās arī cilvēki, kuri mēģina no fitnesa industrijas iegūt kādu materiālu labumu, šo aspektu ļoti bieži mēģina izmantot, t.i., piedāvā gan dažādas diētas, gan “brīnumproduktus”, gan apģērbus, kas it kā palīdz notievēt nemaz nepiepūloties.

 

image001Viena no šādām fundamentālajām idejām šajā “lielā apmāna teorijā” ir produkti ar nulles vai negatīvo enerģētisko vērtību. Tieši par šo ideju arī ir šis raksts.

 

Par ko vispār ir stāsts? Stāsts ir par to, ka daži izmanīgi darboņi apgalvo, ka ir produkti, kuru enerģētiskā vērtība ir tik maza, ka, lai tos pārstrādātu, ir nepieciešams patērēt vairāk enerģijas nekā tie satur, respektīvi, to pārstrādei trūkstošās kalorijas ir jāuzņem “no malas”, jeb vienkāršiem vārdiem runājot, no cilvēka rezervēm, kas ir tauku formātā. Pie šādiem produktiem min gan dažādus dārzeņus, gan, piemēram, aukstu ūdeni.

Skan vienkārši fantastiski, vai ne? Ēd, faktiski cik gribi, bet nepieņemies svarā un tievē.

 

Līdz šim, teorijas līmenī, viss izklausās diezgan saprotami un, iespējams, pat pareizi, taču, ja mēs nonākam pie prakses, tur gan viss mainās. Proti, lai sadalītu un pārstrādātu uzņemto pārtiku nemaz nevajag tik daudz enerģijas, kā kāds, iespējams, domā, turklāt šīs enerģijas daudzums ir atkarīgs no paša uzņemto nutrientu daudzuma.

 

Praksē tas izskatās tā, ka, lai pārstrādātu olbaltumvielas, vajag aptuveni 25% no uzņemtās enerģijas, ogļhidrātu pārstrādei vajag līdz 10% enerģijas, bet taukiem pietiek pat ar 3%.

 

Ko tas nozīmē, ja mēs runājam tīri praktiski? To, ka, lai vai kādu produktu mēs ņemtu, lai vai kādos daudzumos un stāvokļos, praksē NAV PRODUKTU AR NEGATĪVU ENERĢĒTISKO VĒRTĪBU! Pat kaut kādām dillēm vai salātu lapām, vairāk vai mazāk, bet ir enerģētiskā vērtība. Līdz ar to šī pieeja ir nepareiza jau pašā saknē, es pat teiktu – melīga un maldinoša.

 

Pieļauju, ka nonākot līdz šai vietai, parādīsies lasītāji, kuriem radīsies doma – “Kā tā? Es taču ievēroju diētu un notievēju!” Te ir jāsaprot divas lietas. Pirmā ir tā, ka, piemēram, ēdot dārzeņus mēs iegūstam ļoti mazu enerģētisko vērtību, bet kuņģis ir piepildīts, kas dod signālu – viss, vairs ēst negribas! Un kādu laiku viss ir kārtībā.

Tāpat, ēdot dārzeņus, var uzņemt pietiekoši daudz šķiedrvielu, kas palīdz gremošanas sistēmai, vienkāršiem vārdiem runājot, iztīra zarnu traktu. Rezultātā – ēst negribas un zarnu trakts iztīrīts (tāpēc arī mazāks svars, bet tas nenozīmē, ka esat notievējis/-usi). Lielākajai daļai tas arī liekas “LIELAIS REZULTĀTS”.

 

celery-sticks-horizPaturpinot par šo tēmu, teorētiski tikai no šiem “negatīvās kalorāžas” produktiem (no produktiem, kurus pasludina par negatīvās kalorāžas produktiem) diennakts griezumā var sakrāt pat ievērojamu skaitu kaloriju. Piemērs ļoti vienkāršs – ja ir meitenīte ar kādiem 45-50 kg sava svara, kura nez kāpēc ir iedomājusies, ka viņai esot jātievē (parasti tieši šādas meitenes arī domā par tievēšanu, ne tās, kurām patiesībā vajag). Tad nu viņa apēd kaut ko no “normālās pārtikas” un, saklausījusies stāstus par negatīvo kalorāžu pārējā dienas daļā tikpat kā bez apstājas ēd visādus gurķus, kāpostus, salātus, utml. Beigu beigās diennakts kontekstā var salasīties pat vairāk kā simts kalorijas.

Pie kā tas noved? Protams, ka rezultāti ir sliktāki, meitene pati sev izdomā vēl stingrāku “diētu” (kas patiesībā nav diēta, bet gan vienkārša neēšana un sevis mocīšana) un… beigu beigās iedzīvojas nopietnās veselības problēmās. Ja vēl šī meitene ir pamatskolas pēdējo klašu vai vidusskolas vecumā, tad šīs problēmas var būt ĻOTI nopietnas (jo vienkārši – laikā, kad organisms attīstās, tas nesaņem nepieciešamo enerģiju makro un mikroelementus).

 

Protams, lieliem onkuļiem nekas tāds nedraud, t.i., dārzeņu ēšana lielā vairumā nedraud ļoti bremzēt tievēšanas procesus, taču ir jāatceras, ka NAV NEGATĪVAS KALORĀŽAS PRODUKTU. Visos ir kaut kāda enerģētiskā vērtība.

 

Tomēr, iepriekš rakstīju par negatīvo kalorāžu, taču sākumā biju pieminējis arī produktus bez kalorijām. Jā, tādi, protams, ir. Pirmais, kas nāk prātā ir ūdens un, kā mēs ne vienu vien reizi esam dzirdējuši, tad kaut cik tur glāzes auksta ūdens dienā kaut kādā laikā “sadedzinās” taukus (par to vēlāk), tāpat ir dažādi mākslīgi sintezēti produkti, kam nav kaloriju vai tikpat kā nav – tie ir gan cukura aizvietotāji, gan mērces dažādas utml., tas nozīmē, ka var ēst šos produktus (lai gan labāk nevajag) un nedomāt par kopējo kalorāžu. Tāpat, interesanti, šajos gadījumos izceļ košļājamo gumiju. Itkā jau tas nav uzturs, taču, ja vien šajā gumijā nav cukura, tad kaloriju tajā nav. Savukārt pats košļāšanas process prasa enerģiju un… jā, tādā veidā, nesaņemot no ārienes nekādas kalorijas, mēs, košļājot, tās dedzinām. Cik daudz? Lai sadedzinātu 10 kalorijas, vajag košļāt aptuveni vienu stundu. Piekritīsiet, diezgan nerezultatīva pieeja problēmas risināšanai.

 

Kā tad ir ar to auksto ūdeni? Protams, ka tas tiek organismā uzsildīts un uzsildīts līdz ķermeņa temperatūrai, kas, kā pieņemts uzskatīt, ir 36.6 grādi un tas prasa enerģiju. Jautājums ir cits – cik daudz kaloriju tiek iztērēts šajā sildīšanās procesā? Ja mēs pieņemam, ka izdzert ūdeni, kas ir atdzisis līdz nullei grādu ir diezgan problemātiski (t.i., tas faktiski jau ir ledus) un nebūt ne visi cilvēki vispār ko tik aukstu spēj iedzert (turklāt tās neskaitamās glāzes dienā), tad faktiski mēs varam pieņemt par atskaites punktu kādus 15 grādus (tādā temperatūrā ir visas šķietami aukstās limonādes) . Tas nozīmē, ka ūdens ir jāsasilda par 21.6 grādiem. Cik daudz ūdens? Nu, ņemsim 2 litrus, jo tas ir tas aptuvenais daudzums, ko daudzviet pieņem. Veicot ne pārāk sarežģītus aprēķinus var noskaidrot, ka šādai darbībai tiks iztērētas 43 kalorijas. Ja mēs ņemam vērā to, ka ir pieņemts, ka vidēji aritmētiskais cilvēks diennakts laikā patērē ap 2000 Kcal, tad tie ir 2.15% no visām diennakts laikā uzņemtajām kalorijām.

 

PROTAMS, ka to var darīt, taču – vai vajag? Mocīt sevi ar to auksto ūdeni 2 litru apmērā (laikā, kad lielākoties cilvēkiem vispār izdzert tik daudz ūdens diennakts laikā ir problēma), lai par 2.15% uzlabotu savu rezultātu? Tas ir priekš izteiktiem faniem.

 

Tāpat arī jāsaprot, ka ūdens, lai arī ļoti foršs, vajadzīgs un visādi noderīgs, nevar tikt dzerts nekontrolējamos daudzumos, jo tas ir bīstami veselībai un var novest līdz pat letālam iznākumam.

 

Ko te vēl piebilst? Daudzi, protams, cer uz brīnumainajām tabletītēm, tūlītējiem rezultātiem un vispasaules atzinību, turklāt – paši nedarot neko, lai to reāli sasniegtu. Tieši tāpēc ir cilvēki, kuri uz to mēģina nopelnīt. Nevar teikt, ka rezultāta nav, tas ir, taču minimāls vai arī rezultāta cēloņi nav tie, kurus sākotnēji sauc par galvenajiem.

Līdz ar to viss atgriežas pie pamatu pamatiem – bez kārtīgi pārdomātas diētas un treniņu plāna pie vērā ņemama rezultāta neizdosies tikt. Un no otras puses – ja viss tiek darīts pareizi, rezultāti arī neizpaliks!

2 thoughts on “Negatīvās kalorāžas produkti. Vai tādi ir?

  • 29/11/2015 at 08:45
    Permalink

    Vajadzētu rakstu par pašu ūdeni tieši… Cik īsti daudz uz diennakti izdzert ir labi un cik vairs nav labi..?
    Bet šito rakstu iedošu izlasīt māsai! 😀

    Reply
    • 29/11/2015 at 10:25
      Permalink

      Jā, būs jau arī par ūdeni… nevar jau visu tā un uzreiz. Vajag kādu interesanto un mūžam aktuālo tēmu, pietaupīt 😀

      Reply

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *