Kad sākt trenēties?

Ja mēs paskatītos svaru zāļu apmeklētāju antropoloģiskos rādītājus, tad zināma un nebūt ne maza daļa no šiem cilvēkiem varētu tikt attiecināta uz tīņu un jauniešu kategoriju. Uz zālēm nāk skolnieki, studenti, lai kaut kā koriģētu savu izskatu vai, pieredzējušākie, kādu sportisko mērķu vadīti. Tāpat, ko es pats esmu novērojis, ir arī tādi jaunās paaudzes pārstāvji, kuri iet uz svaru zāli kopā ar vecākiem un arī šo to mēģina darīt.

 

92574Bērns/tīnis svaru zālē – tas ir iemesls ļoti lieliem un karstiem strīdiem. Vai vispār šāda vecuma grupas pārstāvjiem būtu jāiet uz zāli, ja jā, tad kādi vingrojumi būtu jāpilda utt. Paralēli šiem strīdiem ļoti bieži tiek piesaukti visādi šausmu stāsti, no kuriem pats briesmīgākais ir tas, ka darbs ar svariem bērnu var pataisīt par invalīdu, kā arī, protams, klasika – darbs ar svariem aptur cilvēka augšanu garumā.

 

Šajā rakstā par visiem aspektiem gan, domāju, nesanāks pierakstīts, tāpēc pacentīšos sniegt savu redzējumu uz tādu ļoti konkrētu un populāru jautājumu – no cik gadiem var sākt trenēties?

 

Kāds uzreiz atbildēs – kad vecāki ļauj, tad arī var! Jā… nu tā ir viena no pieejām, taču šajā gadījumā es gribētu vērst uzmanību uz treniņiem nevis kā kaut kādu brīvā laika pavadīšanu (sak, galvenais, lai pa ielām neblandās), bet treniņiem kā efektīvai darbībai, proti, tam, kad ir vērts sākt ar to nodarboties un vismaz cerēt (pamatoti cerēt) uz rezultātiem.

 

Spēka sportā vecuma ierobežojumu faktiski nav. Tieši tāpēc sacensībās (dažādās disciplīnās) nereti startē pavisam jauni sportisti un jau pensijas vecumu sasniegušie. Tomēr, ko nevar noliegt, ir cilvēka dzīvē posms, kurā rezultāti attīstās daudz labāk.

 

Kas nosaka šo posmu? To nosaka ķermeņa attīstība, precīzāk, konkrētu hormonu izstrāde. Šajā gadījumā mūs interesē divas lietas – testosterons (atbild par muskuļu masas pieaugumu) un augšanas hormons (atbild par vispārējo augšanu, tajā skaitā kauliem, saitēm utt.). “Problēma”, ja tā to var saukt, ir citā, proti, abu hormonu maksimālie līmeņi iestājas dažādos laikos.

 

arnold-schwarzeneggerTestosterons sākotnēji jaunā censoņa organismā ir salīdzinoši mazā daudzumā un palielināties sāk tikai pubertātes periodā. Turklāt, nevis uzreiz, bet gan pakāpeniski. Atbilstoši tā sauktajai Tannera skalas iedalījumam, vecumā no 10 līdz 16 gadiem, kopējais testosterona līmenis jaunieša organismā ir tikai 50% no tā, kas viņam būs brieduma gados. Savukārt jau nākošajā posmā, kas ilgst īsāku laiku un ir raksturīgs ar strauju vīrišķo hormonu līmeņa pieaugumu, no 16 līdz 21 gadam, tas jau ir 80% robežās un ap 25 gadiem sasniedz maksimumu, kas turas kādus piecus-desmit gadus, bet pēc tam šis līmenis samazinās. Te gan ir jāņem vērā attīstības individuālās īpatnības un šie vecuma rādītāji ir tikai aptuveni orientieri. Ja zēna attīstība noris ātrāk, tad, protams, tas arī jāņem vērā.

 

Tātad, faktiski normāls testosterona līmenis ir periodā pēc 20 gadiem. Kā tad ir ar augšanas hormonu? Te viss ir pilnīgi pretēji, jo augšanas hormona maksimumi mums ir agrā bērnībā, kas arī ir loģiski, jo cilvēkam ir jāaizaug. Tāpēc vislielākais somatropina (tā sauc šo augšanas hormonu) daudzums organismā ir līdz 10 gadiem. Pēc tam tas, lai arī vēl kādu laiku saglabā augstu koncentrāciju, bet samērā strauji krītas un 20 gadu vecumā, kad, kā jau minēts iepriekš, testosterons ir tuvu saviem maksimumiem, augšanas hormona organismā ir aptuveni divas reizes mazāk nekā 10 gadu vecumā. 30 gados – trīsreiz mazāk. Ap šo laiku gan kritums piebremzējas un tālākais samazinājums jau ir daudz vienmērīgāks.

 

Tad, ja ņem vērā tikai hormonu jautājumu, sanāk, ka vislabākais laiks treniņu uzsākšanai ir ap 20 gadiem. Agrāk sākt trenēties nav vērts? Te ir jāsaprot vēl viena lieta, proti, ja mēs runājam par spēka sportu kā tādu, nevis, teiksim, bodibildingu, tad muskuļi ir tikai viens no mehānismiem, kas mums ļauj celt smagumus. Otrs, ne mazāk svarīgs ir nervu sistēma. Nervu sistēmas uzdevums ir maksimāli precīzi un labi nodrošināt impulsu pārvadi no smadzenēm uz muskuļiem. Vienkāršiem vārdiem sakot, spēks ir atkarīgs nevis no pašiem lielākajiem muskuļiem, bet no tā cik ātri un efektīvi impulss no smadzenēm tiks līdz muskulim.

 

3b003762f2b990517e91125981d50fbfŠo īpašību ne tikai var, bet arī vajag trenēt, turklāt to var sākt trenēt daudz ātrāk nekā muskuļus, jo te nav jāgaida hormonālās izmaiņas. Faktiski, kā norāda speciālisti, šādus treniņus var sākt no 10 gadu vecuma. No sevis gan vēlētos piebilst, ka te ir jābūt ļoti uzmanīgiem un precīziem. Proti, lai arī fiziski tas ir iespējams, nebūt ne vienmēr tā ir jādara, jo jaunā censoņa organisms vēl var nebūt nobriedis palielinātām slodzēm, jo… nu jā, tas vēl aizvien tikai aug, stāja veidojas, locītavas ir samērā vājas utt. Tāpēc uzreiz, 10. dzimšanas dienā, vest sīko uz zāli… nevajag. Sākumā tam ir jābūt kaut kam pavisam vieglam, piemēram, treniņiem svaigā gaisā – pievilkšanās, atspiešanās, pie reizes arī paskriet var.

Turklāt, tas ne tikai ir noderīgi jaunajai paaudzei, bet tas arī mobilizē vecākus. Protams, es pieļauju, ka šo vietni lasa sportiski aktīvie cilvēki, kuri saprot kustību nozīmi cilvēka dzīvē, taču ir arī tādi, kas saprot un… neko nedara. Šāda fizkultūra kopā ar bērnu (protams, piedaloties arī PAŠIEM) ir lielisks variants kā sākt darboties.

 

Tomēr, ja mēs atgriežamies jau pie svaru zāles tēmas un tā vecuma, kad būtu jāsāk trenēties, tad, ņemot vērā jau visus apstākļus, par regulāriem treniņiem (taču OBLIGĀTI – kompetenta speciālista uzraudzībā) ir vērts domāt no 14 gadu vecuma. Tad organisms jau ir diezgan attīstījies, ir arī laiks neiromuskulārās saiknes attīstīšanai, kā arī šajā vecumā sākas diezgan straujš un konstants testosterona pieaugums organismā.

 
Te gan ir jāsaprot arī tas ko kurā vecumā var darīt. Tīņiem, kuri atnāk uz zāli ir 2 problēmas – muskuļu masas trūkums un zemādas tauku pārbagātība. Līdz ar to, ar savu saprašanu, viņi arī mēģina to kaut kā labot. Pirmajā gadījumā bez iepriekšējas sagatavotības tiek cilāti neadekvāti lieli svari, otrajā – bez pienācīgas atpūtas un uztura tiek “nodzīts organisms”. Tieši šādi un līdzīgi faktori arī ir galvenie riski, kas jauniešiem liedz sasniegt rezultātus un saglabāt veselību. Jaunības maksimālisms un nezināšana, kas pastiprināta ar virkni objektīvu fizioloģisku un anatomisku aspektu, arī rada šausmu stāstus par briesmīgajiem treniņiem tīņa vecumā.

 

Patiesībā – nav nemaz tik traki, ja ir cilvēks, kurš to visu kontrolē (sakarā ar jauniešu salīdzinoši nelielo vecumu faktiski nepastāv iespēja, ka viņi paši visu zinās un varēs iztikt bez trenera).

 

Un vēl par vienu aspektu, ko daudzi pēdējā laikā ļoti reklamē, taču problēmā “neapgaismots” cilvēks, aiz savas nezināšanas, var ciest. Proti, farmakoloģija. Pašlaik notiek aktīva farmas reklāma – sak, bez anaboliskajiem steroīdiem tāpat nekas nesanāks! Te ir viena ĻOTI SVARĪGA lieta. Jauniešiem, tīņiem VISPĀR nav vajadzīgi nekādi mākslīgie hormoni. Pat ja ir doma vēlāk startēt. PILNĪGI UN ABSOLŪTI. Šajā vecumā (līdz 23 gadiem) pats sportists ir testosterona fabrika un šo hormonu pilnīgi pietiek, lai izveidotu ļoti pieklājīgu formu. Sākot lietot farmu tik agrā vecumā ir riski ne tikai apturēt savu augšanu (tieši tas, nevis treniņi kā tādi ir iemesls tam, ka spēka sportā iesaistoties daudzi pārstāj augt), bet kļūt par hormonālo invalīdu. Pēc tam, kad visas organisma iespējas izstrādāt testosteronu ir izsmeltas, tad jau var domāt par tālākajām darbībām, bet, ja mēs paturam prātā, ka fizkultūra ir FIZISKĀ KULTŪRA, kas sevī ietver arī veselības aspektu, tad par farmakoloģijas piesaistīšanu uzreiz, nesasniedzot 20 gadu vecumu ir, ir smagi jāpadomā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *