Sasperjods: Par sešu pasaules rekordu PČ svarcelšanā

Pagājušajā nedēļā Teksasas lielākajā pilsētā Hjūstonā (štata galvaspilsēta ir Ostina) noslēdzās pasaules čempionāts svarcelšanā. Šis pasaules čempionāts bija īpašs, jo tas bija pirmsolimpiskā gada pasaules čempionāts, kurā ļoti daudz kas izšķiras ceļazīmju sadalei uz Rio un nākamais pasaules čempionāts notiks tikai pēc 2 gadiem (olimpiskajā gadā pašaules čempionāts nenotiek, bet Eiropas gan).

Pirmsolimpiskie pašaules čempionāti vienmēr izcēlušies ar izciliem sasniegumiem. Man īpaši atmiņā palicis 1999. gada pasaules čempionāts Grieķijā, kad Grieķijas smagatlēti kaudzēm vāca medaļas Piross Dimass (albānis), Akakios Kahiašvilis (gruzīns) un Leonidis Sabanis (krievs). Bet šoreiz stāsts par svaigākiem notikumiem. Atkāpe – tā kā sieviešu mačus maz skatīju, tad runāšu tikai vīru mačiem.
Turnīrs sākās izcili. Sv. kat. 56 kg divi pasaules rekordi. Raušanā J. Vū (Ķīn) 139 kg, bet grūšanā J. Č. Ōms (ZKO) 171 kg. Tika izkustināti lēgendārā Halila Mutlu padsmit gadus vecie pasaules rekordi. Tiesa summā tas palika nepārspēts. Uzvarēja nepilnas sviesta paciņas vieglākais ziemeļkorejietis, jo abiem gigantiem summa bija 302 kg jeb 3 kg līdz Mutlu sasniegumam.
Sv.kat. 62 kg nesa vēl divus pasaules rekordus grūšanā (183) un divcīņā (333).
Sv. kat. 69 kg atkal bija vairāki zelta medalņieki, tomēr summā zelts Ž. Šī (ĶIN). Līdzīgs liktenis sv. kat. 77, kur ziemeļkorejietis K. S. Kims, pārliecinoši uzvarēdams raušanā, grūšanā visu pazaudēja un ar sudrabu brauca mājās, “pateicoties” 920 liekiem svara gramiem salīdzinājumā ar kazahu. N. Rahimovu.
Pie sv. kat. 85 kg ir vērts pakavēties. Te īpaši izteikti izpaudās svarcelšanas mūsdienu lielākā sērga. Neskaidrība ar noteikumiem, kad nelielas spiešanas stieņa fiksācijas virs galvas fāzē, tiek klasificētas kā neatļautas un svaru, kaut paceltu un noturētu, neieskaita. Par šo lietu uzrakstīšu citreiz atsevišķi. Negodīgākā bija cīņa šajā sv. kat. 85 kg. Ieskaitīja A. Okulovam (KRE) tīru spiešanu, ar ko viņš kļuva par čempionu. Bet irānim K. Rustāmi saskatīja elkoņa pieskaršanos kājai, kuras nebija, atņemot cerības uz zeltu.
Tālāk sākās Baltijai interesantākie mači. Sv. kat. 94 kg savu pārgalvību nodemonstrēju A. Didzbalis. Ja raušanā iznāca vēl sudrabs, tad grūšānā stabila nulle. Neviens no 3 gājieniem nebija ne tuvumā. Jautājumā par spiešanu šeit pat tika nomainīta visa tiesnešu kolēģija, kura sāka neieskaitīt visu pēc kārtas. Uzvarēja cits mūsu kaimiņš V. Straļcaus (BKR) Pēc raušanas viņš bija tikai 6.
Nākamajā dienā sv.kat. 105 kg bija patīkamākā cīņa, kur mūsu A. Plēsnieks no 10. vietas raušanā un 4. vietas grūšanā izspieda bronzu summā. Latvijas rekordi grūšanā un summā. Ja kas, tā ir vienīgā vasaras olimpisko sporta veidu pasaules čempionāta medaļa Latvijas vīriešiem. Taču par čempionu kļuva “kazahs” A. Zaičikovs, kurš arī neuzvarēja raušanā. Tur “uzbeks” Jefremovs, uzrāvis 192 kg, grūšanā palika uz sākuma svaru 204 kg. Starpība tikai 12 kg – tikpat cik 12 gadīgiem bērniem ar svaru 38 kg. Par zeltu cīnījās arī krievs A. Bedžanjans – svarcēlājs, kurš pirms gada kļuva par pasaules rekordistu uz 2 minūtēm grūšanā -, kuram tikai viens uzlaidies taurenis neļāva taisni noturēt uzgrūstos 242 kg.
Vienā no prestižākajām disciplīnām pasaules sportā – supersmagajā sv. kat. +105 kg beidzot uzvarēja visās 3 disciplīnās viens sportists – krievs Ļoša Lovčevs. Pie tam ar fantastisku akordu, labojot ir kā mūžīgos Rezazades pasaules rekordus grūšanā un divcīņas summā uz 264 un 475, pierādot, ka ir pasaules stiprākais vīrs (piez. Sievietēm arī stiprākā Kaširina (KRE)). Vislielāko prieku sagādāja Andrušķeviča pieskaitītais igaunis M. Seims. Raušanā 13. rezultātu, papildinot ar grūšanā 2. vietu, summā sanāca lielā bronza (190 + 248 = 438).

Interesantākie fakti:
– Sv. kat. 77 kg un 85 kg zelta medaļnieki raušanā grūšanu pabeidza bez rezultāta. … abi no Ķīnas;
– Pasaules rekordi – 1 raušanā; 3 grūšanā un 2 summā;
– Neviens pasaules čempions summā nav bijis zemāk par 1. vietu grūšanā, pierādot veco labo patiesību svarcelšanā, kas stiprs grūšanā, tas vispār stiprs;
– 4 svara kategorijās šogad rezultāti uzvarētājam a summā augstāki, 1 – tāds pats, bet trijās ir pat zemāks. Kopējā čempionu bilance + 7 kg. Nav daudz, bet jāņem vērā, ka 2 potenciāli labāku rezultāti spējošie ķīnieši grūšanā palika bez rezultātiem;
– Vēl viena tendence – pieaug grūšanas lomā, ne velti visi čempioni summā ir čempioni arī grūšanā;
– Līdz ar iepriekšējo ir pieaugusi rezultāta starpība starp raušanu un grūšanu 6 no 8 sv. kat;
– Sākumā izteikto tēzi pierāda arī 10. vietu apskats – 6 no 8 sv. kat. To rezultāti šogad ir augstāki, kā arī atstarpe starp čempionu un 10. vietu ir sarukusi 5 no 8 sv. kat.;
– Svarcelšanas federācija sāk domāt, kā TV pārraidēs ieviest tehnoloģiju mērījumus – lielākā jauda, lielākais ātrums, zemākais punkts, ar kuru pieticis pēc parāviena fiksēt svaru u.c.
– Kopvērtējums: Krievija, Baltkrievija, Kazahija, Ķīna un strauji progresējošā Ziemeļkoreja. Skaidrs, ka Ķīnai pietrūka 2 čempionu punkti grūšanā un summā, lai uzvarētu kopvērtējumā, taču Ķīna arī vedīs uz RIO pilnu komandu 8 večus;
– Igauņi atkal mums priekšā 37. vieta, mēs vietu zemāk, bet lietuvieši 40. vietā;
– Medaļu ieskaitē krieviem un ķīniešiem pa 7 zelta medaļām, kamēr igauņi 11., leišu 12. un Artūrs 17. Bez medaļām palika tādas svarcelšanas lielvalstis kā Polija, Ukraina, Rumānija, kā arī pēdējā laikā augošā un sekmīgā Kolumbija.
Tā jau esmu gari sarakstījis – jābeidz. Prieks par Artūru, jo beidzot tāds kārtīgs 400nieks summā. Rio nāk un tur būs vēl jautrāk!!! Par stipru Latviju!!!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *