Svaru bumbas – aizmirstas, bet noderīgas

Lai arī vietne lielsunstiprs.com darbojas jau vairāk kā gadu un tā ir pilnībā veltīta spēka sporta veidiem, viens no, es atļaušos teikt, šīs sporta veidu grupas stūrakmeņiem, ir palicis ēnā. Un jautājums šoreiz nav par kaut kādu apzinātu tā ignorēšanu, bet gan drīzāk jāsaka, ka pat sporta veids ir savā ziņā “andergraunds” pat tik specifiskai kultūrai kā spēka sports.

 

kettlebell-historyPar ko ir runa? Par svaru bumbu celšanu. Es domāju, ka ja ne visi, tad lielākā daļa ir redzējuši svaru bumbas, zina pat ko ar viņām dara, taču… reti kurš tās ir cilājis, vēl mazāk ir to, kuri ir iekļāvuši savā treniņu programmā vingrojumus ar šo rīku. Iespējams, ka man ir veidojies galīgi nepareizs priekšstats, taču pašlaik ar svaru bumbām, ja mēs runājam tieši par spēka sporta veidu un to variāciju treniņu, trenējas vai nu tie, kuri startē šajā sporta veidā (svaru bumbu celšana) vai kādi oldskūl spēka atlēti, kas kādreiz ir cilājis bumbas. Protams, var svaru bumbas redzēt arī cīņas sporta zālēs, arī krosfiteri/krosfitisti(?) tās izmanto, taču tas jau ir stāsts no citas operas.

 

Līdz ar to, es atļaušos izteikt tādu tēzi, ka svaru bumbu celšana kā fiziskās kultūras kategorija un svaru bumbas kā treniņu rīks pamazām izzūd. Neskatoties uz to, trenējoties ar svaru bumbām var iegūt zināmas priekšrocības un labumus. Par to arī būs šis stāsts (īstenībā, to es gribēju uzrakstīt jau pirms kāda pus gada un biju arī pat uzrakstījis, taču nenopublicēju, tāpēc jāraksta no jauna) – iespējams, ka kāds tikai tagad uzzinās par šādu disciplīnu, bet kāds cits, iespējams, paskatīsies uz to no cita aspekta.

 

Vispār, kāda ir šī sporta veida vēsture? Svaru bumbas kā treniņu aprīkojums ir viens no vecākajiem, jo ir zināms no 17. gadsimta, taču svaru bumbu celšana kādu mēs to zinām un saprotam pašlaik gan radās tikai pagājušā gadsimta 40tajos gados, Padomju Savienībā. Tiesa, te gan jāpiebilst, ka oficiāli šis sports, tāpat kā daudzas spēka sporta disciplīnas ilgu laiku meklēja to īsto formātu un svaru bumbu celšanā sākotnēji nebija nekāds pārsteigums, ka vienas sezonas laikā vairākkārtīgi mainās noteikumi.

 

Kettlebell-Exercises-Weight-LossKas tad ir svaru bumbu celšana? Tās ir sacensības, kur labāko nosaka divu kustību summā – grūšanas un raušanas. Tāpat, protams, ir vēl atsevišķas vienkāršotās disciplīnas – grūšana garajā ciklā (vīriešiem) un raušana (sievietēm). Tiesa, atšķirībā no tās pašas spēka trīscīņas vai svarcelšanas, svaru bumbu celšanā labākais atlēts tiek noteikts nevis pēc pacelto kilogramu skaita, bet gan pēc veikto atkārtojumu skaita, t.i., konkrētā laika posmā svaru bumbas ir jāpaceļ maksimāli daudz reizes. Jāpiebilst, ka atkarībā no dzimuma un vecuma mainās arī pašu svaru bumbu svars un vīriem oficiālās sacensībāsir jāceļ 32 kg bumba, taču tas nav maksimālais svars, jo faktiski sacensības šajā disciplīnā var notikt pie jebkāda bumbas svara.

 

Tas viss gan ir tāda skaista teorija, taču praksē svaru bumbu celšana ir palikusi ēnā, kā arī ne kurā katrā svaru zālē ir pieejamas svaru bumbas. Kāpēc tā?

Tāpēc, ka svaru bumbu celšana kā sports faktiski ir mazattīstīts, jo tieši kā sportu to attīstīja tikai PSRS un tās ietekmē esošās valstis, kamēr citviet svaru bumbas kalpoja tikai un vienīgi kā viens no smagumu celšanas rīkiem. Ar laiku, attīstoties hanteles dizainam svaru bumba arī palika otrā plānā un pašlaik to izmanto tikai specifiskiem treniņiem vai spēka šoviem.

 

Runājot par specifiskiem treniņiem, mēs jau tuvāk esam pienākuši tam par ko, domāju, gribētu izlasīt daudzi, proti, par to kā svaru bumbas izmantot treniņā?

 

overhead-kettlebellEs neriskēšu apgalvot, ka tā uzreiz var ņemt svaru bumbu un cilāt, bet vēlāk gaidīt rezultātu, jo svaru bumba, lai arī ir kā alternatīva hantelei (un tās droši var vienu ar otru aizstāt), taču svaru bumbas tiek izmantotas cikliskiem treniņiem. Pēc sava dizaina tās šādam darbam ir vairāk piemērotas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka strādājot ar bumbām var attīstīt tādas īpašības kā spēka izturību, vispārējo fizisko sagatavotību, izmantot tās kardio treniņiem, kā arī dedzinot taukus. Taču, no otras puses, lai to darītu ir jāstrādā konkrētā režīmā un te nu tas aplis noslēdzas.

 

Vienkārši un praktiski runājot, ja mēs gribam atstāt hanteles un svaru stieņus kaut kur maliņā vismaz uz kādu laiku un sākt trenēties ar svaru bumbām (īstenībā, tieši tā būtu jādara, t.i., jāsamazina darbs ar citiem brīvajiem svariem un prātīgi jādarbojas ar svaru bumbām, jo tā kā kustības ir diezgan specifiskās, palielinās slodze uz saitēm un tām ir vajadzīgs lielāks laika periods, lai atjaunotos), tad programma ir jāplāno nevis uz kādiem 6-8-10 atkārtojumiem piegājienā ar lieliem svariem, bet gan sākot no 12 līdz… nu tur jau nu katrs pats skatās, taču 20-25 atkārtojumi nav nekas ārkārtējs. Protams, nevajag aizmirst arī par atpūtas laiku, kam būtu jābūt salīdzinoši mazam, lai tiktu noturēts kaut kāds iepriekš noteikts (paša fizkultūrieša noteikts) temps.

 

Vingrinājumu aspektā skatoties, ar svaru bumbām, protams, visloģiskāk būtu izpildīt tās pašas iepriekš minētās kustības – raušanu un grūšanu, taču tas nav akmenī cirsts, ka tikai tās var pildīt. Pietupieni, izklupieni, vēzieni, dažādi vilkmes varianti un vēl daudz, daudz citu vingrinājumu. Šeit bumbām ir priekšrocība pret hantelēm, jo, piemēram, vilkmē noturēt 32 kg svaru bumbu ir daudz vieglāk nekā hanteli.

 

Beigu beigās, sniegšu atbildi uz pašu galveno jautājumu, kas, domāju, nodarbina ikviena lasītāja prātu – Priekš kam tas viss? Kāpēc nevar trenēties kā vienmēr?

Atbilde būs vienkārša – VAR! Taču, ja cilvēks trenējas sev, nevis sportiskam rezultātam kādā konkrētā disciplīnā, tad visu laiku strādāt vienā veidā, pat ja tiek mainītas treniņu programmas, var apnikt. Nē, drīzāk tā – APNIKS NOTEIKTI!

Ja ne pēc pus gada vai gada, tad pēc trim – noteikti. Svaru bumbas ir kā labs variants kam citam, jo tāpat tas ir spēka sports (zinu, ka daudzi gadu no gada trenējas zālē tika tāpēc, ka uzskata, ka citos sporta veidos viņi zaudēs progresu, t.i., atzīst tikai spēka sportu), taču ar savu specifiku, tādējādi ne tikai tiek trenētas citas kvalitātes, bet arī atslogota psihe, kas, atgriežoties pie iepriekšējiem treniņiem, dos pozitīvu rezultātu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *