Drošība treniņā

Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai mēs varētu aizvadīt patiešām labu treniņu ir nosacītā iekšējā komforta sajūta, kas mums ļauj nedomāt ne par ko citu, tikai par treniņu un paceļamo svaru. Šo komforta sajūtu nodrošina daudzi faktori un viens no tiem noteikti ir drošības sajūta.

 

gym-mistakeDrošību svaru zālēs vairākumā gadījumu mēģina nodrošināt divējādi. Pirmkārt,  ar iekšējās kārtības noteikumiem, par kuru esamību klienti tiek brīdināti parakstot līgumus un ar dežūrējošo treneru klātbūtni. Tiesa, tas nepasargā cilvēkus no dažādām situācijām, kas sākotnēji, iespējams, arī būtu novēršamas. Tieši tāpēc šajā rakstā parunāsim par tādu lietu kā drošība zālē.

 

Ja mēs runājam par drošību, tad faktoru, kas ietekmē mūsu drošu trenēšanos, ir milzum daudz. Katrā gadījumā daudz vairāk nekā parasti tiek domāts. Piemēram? Ja mēs šai jautājumā iedziļināmies, tad gaisa mitrums zālē, piemēram, arī ir ļoti būtisks faktors mūsu drošībai . Šoreiz gan tik dziļi neiesim, taču apskatīsim divas galvenās drošības faktoru grupas – Ārējās drošības faktori un Iekšējās drošības faktori.

 

Ārējie drošības faktori ir tieši tie par kuriem tiek runāts iepriekšminētajos iekšējās kārtības noteikumos. Piemēram, to, ka trenēties var tikai ar darba kārtībā esošu aprīkojumu un izmantot to tikai tam paredzētā veidā. Tāpat pie ārējiem drošības faktoriem ir minams tas, ka trenējoties ir jāievēro elementārās pieklājības normas. Nē, ne jau tāpēc, ka ir iespēja dabūt pa galvu ar hanteli (lai gan tas nav izslēgts), bet gan tāpēc, ka tas reāli cilvēkiem traucē. Es šoreiz runāju par tiem, kuri, redzot, ka kāds cits veic savu piegājienu pretī spogulim, izdomā nostāties priekšā, vai, kas vēl labāk, mazās zālēs, kur vietas nav tikpat kā nemaz, izdomā, ka tieši TAVĀ piegājiena izpildes brīdī viņam vajag turpu-šurpu pastaigāties utt.

 

Tāpat ir jāsaprot, ka aizņemt uzreiz vairākas darba stacijas (trenažierus) zāles apmeklējuma “pīķa laikā” nu noteikti nav labais tonis.

“A man vajag!” – tas ir nevis attaisnojošs arguments, bet gan muļķības pazīme. Cieniet citus un jūs cienīs!

 

weight-lifting-injuryMazliet cits stāsts ir par viena trenažiera izmantošanu. Gadās tā, ka tiešām zāle ir pilna un, lai ātrāk lieta ietu uz priekšu, kāds var paprasīt taisīt vingrinājumu kopā. Atteikt vai piekrist (vai arī – prasīt vai neprasīt)? Te ir jāsaprot viena lieta, kas ir acīmredzama, īstenībā, proti, loģika. Ja jūs ceļat 50 kg, bet cilvēks, kurš ir aizņēmis darba staciju pirms jums ar 150, tad, piedošanu, bet šāds jautājums ir muļķīgs, jo uz svara novākšanu/uzlikšanu laiks aizies vairāk nekā uz pašu treniņu. Tāpēc šādā gadījumā ir pieklājīgi arī atteikti, tikai paskaidrojot kāpēc.

 

Ir arī vēl gadījumi, kad ir jālūdz citu palīdzība, jo tas ietekmē drošību. Tie ir kaut kādi “spotošanas” gadījumi, jeb gadījumi, kad ir vajadzīgs cilvēks, kurš palīdzēs gadījumā, ja svaru neizdosies pacelt. Ja ceļat lielus svarus, tad šāds palīgs ir obligāts, taču atkal – ja šis cilvēks ir “no malas” un nezina jūsu darba stilu, tad PASTĀSTIET ko jūs no viņa gribat. Katrs vienu un to pašu kustību saprot citādāk, tāpēc var sanākt, ka palīdzības vietā dabūjam traucēkli.

 

Un vēl… APAVI! Zālē ir jāatrodas atbilstošos apavos. Ja jums nebūs štangetku, tas nekas, bet ja jūs staigāsiet vannas čībās, zeķēs vai vispār basām kājām… uzreiz meklējiet kādu labu traumatologu+dermatologu.

 

Īsāk sakot – ārējie drošības faktori ir viss tas, kas ir attiecināms uz tādu apzīmējumu kā “darba drošība”.

 

Kas ir iekšējie drošības faktori? Tas jau ir tas, ko apzīmē ar vārdu “veselība”. Mēs varam darīt visu pareizi, ievērot darba drošību, pat vingrinājumus izpildīt pareizos un ar pareizu tehniku, bet drošība šajā aspektā būs zema. Kāpēc tā? Celt smagumus tas ir zināms risks. Tāpēc ir jāsaprot kas un ar ko mums draud.

 

iStock_000050798710_Medium-e1437685105254Piemēram, ir virkne ar anatomiski ne visai pareiziem vingrinājumiem, kas, protams, dod savu efektu, taču ir bīstami un ja mēs izejam no vērtējuma risks-rezultāts, tad šādus vingrinājumus labāk nepildīt. Kuri tie ir? Piemēram, vertikālā bloka vilkme aiz galvas, vilkme no grīdas, visi svarcelšanas elementi utt. Nevajag pildīt kādu vingrinājumu “tāpēc, ka vajag, jo visi tā dara”. Vajag darīt tāpēc, lai būtu vēlamais efekts.

Protams, te ir jārunā arī par pareizu vingrojuma izpildes tehniku un tādām lietām, taču tas, domāju, visiem tāpat ir saprotams, ka bez pareizas kustības nekā nebūs!

 

Tāpat, ja mēs paši veidojam savu treniņprogrammu, ir jāmēģina tā izplānot tā, lai mēs varam paspēt atjaunoties, lai treniņš nebūtu ilgāks par 2 stundām (treniņa laiks ir atkarīgs no konkrētā cilvēka fiziskās attīstības un mērķiem). Turklāt, šis laiks, lai arī kāds tas būtu, nav jāizvirza kā kaut kāds prioritārais mērķis. Šeit galvenais ir atbilstošs vingrojumu, piegājienu un atkārtojumu skaits, kā arī atpūtas laiks starp tiem.

 

Kāpēc es rakstu par drošību? Tāpēc, ka, kā jau iepriekš minēju, tas ir viens no svarīgiem faktoriem, lai mēs treniņā justos labi, kā arī, ja mēs visu darām pareizi, tad līdz minimumam tiek samazināti riski gūt kādu savainojumu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *