45 minūšu treniņš

Ja mēs aptaujātu cilvēkus, prasot kāpēc viņi neapmeklē sporta zāli, liela vai pat lielākā daļa respondentu atbildētu, ka tāpēc, ka viņiem neesot laika. Šajā brīdī kādi aktīvākie neofiti vai tie, kas ir pārņemti ar sportisko dzīvesveidu iebilstu, ka treniņš jau aizņem tikai 45 minūtes. Vai tā patiešām ir? Cik patiesībā mums vajag laiku, lai aizvadītu vienu treniņu.

Selective focus of dumbell in the gym

Pirmais uz ko gribu vērst uzmanību, nav tāda 45 minūšu treniņa. Ja par galveno treniņprogrammas aspektu izvirza laiku, kurā tas ir jāveic, tad sanāk nevis treniņš, bet sacensības – ka tik paspēt! Turklāt, ikviens treniņš ir individuāli jāpielāgo cilvēkam, kā arī pat pielāgojot konkrētajam atlētam treniņu plānu, katru reizi tas mainās, atkarībā no mūsu noguruma, CNS gatavības, uzņemto uzturvielu daudzuma, laika, kad trenējamies utt. Ir 100 dažādu faktoru.

Tāpat, otrkārt, gribētu redzēt cilvēku, kas, trenējoties pavisam nopietni un katrai muskuļu grupai pievēršot vienādi lielu uzmanību, varētu kājas vai muguru notrenēt tādā pašā laikā kā krūšu muskuļus. Protams, ka ir dažādas pieejas un to var darīt, taču tas drīzāk ir izņēmums un ilgā laika periodā noteikti nestrādās tā kā kāds ir iedomājies.

Treškārt, ja mēs runājam par prātīgu vidēja līmeņa fizkultūrieti, kurš savus rezultātus, protams, grib uzlabot, tad viņam pirms treniņa ir iesildīšanās. Piemēram, 10-15 minūtes uz kāda velotrenažiera. Kas tālāk? Iesildošie/pievedošie piegājieni konkrētajam vingrinājumam. Piemēram, ja tā ir spiešana guļus, kur darba svars ir kilogrami 100, tad sākumā (kā piemērs) tiek cilāts tukšs grifs, tad 60 kg, tad 80 kg un tikai tad jau tas darba svars. Sportists vēl nav sācis strādāt ar darba svaru, bet minūtes 15-20 jau ir pagājušas.

Ja mēs mēģinām sarēķināt laiku kādam vidējam treniņam, ko izpilda fizkultūrietis, tad, pieņemot, ka viņš trenē divas muskuļu grupas, pa 2-3 vingrinājumiem katru grupu, tad (par piemēru ņemot, teiksim, to pašu krūšu muskuļu un bicepsa treniņu, kas ir klasika) spiešana guļus vien var aizņemt minūtes 20-30, tad hanteļu spiešana leņķī vēl minūtes 20, tāpat kā hanteļu vēzieni + divi bicepsa vingrinājumi kopā vēl 20-30 minūtes. Kopā mēs sarēķinām aptuveni 1,5h.

Jā, kāds teiks, ka to visu var izdarīt ātrāk, samazināt atpūtu starp piegājieniem, ņemt mazāku svaru utt. Protams, ka var, bet es, atkārtošos, runāju par tādu absolūti vidēju (kā formā, tā pieredzē, zināšanās un mērķos) fizkultūrieti.

52c7917a713b1614c37deab976dff84c9c08a121e45533f0598ac442cfb10f2d_1Tātad, tādam vidēji trenētam cilvēkam tikai zālē ir jāpavada pusotra stunda, kas jau ir divas reizes vairāk nekā reklamētās 45 minūtes. Tas gan vēl nav viss. Ja vien jums nav ārkārtīgi paveicies, ka jūsu mājas, darbs un zāle atrodas vienā pagalmā, tad ir jāņem vērā, ka līdz zālei vēl ir jātiek, ir jāpārģērbjas (turp un atpakaļ, kā saka), ir jāieiet dušā, jāizdzer kāds proteīna kokteilis. Tā, ja nedzīvojat lielākā pilsētā, kur aktuāli ir lieli attālumi un/vai sastrēgumi, ir vēl pusstunda.

Domājat, ka ar 2 stundām būs viss kārtībā? Ja mēs runājam tikai par tām darbībām, kas ir saistītas ar zāli, tad jā, taču ir jāsaprot, ka treniņi mūs ietekmē un, būsim godīgi, mūsu veiktspēja un spriestspēja pēc kārtīga darba ar lieliem svariem noteikti neuzlabojas. Vai nu mēs esam “nelietojami” pāris stundas pēc tam, vai arī no noguruma ejam agrāk gulēt, bet šo laiku arī ir jāieskaita pie tā “treniņu laika”.

Es nemaz nerunāju par to laiku, ko mēs pavadām gatavojot ēst, jo, lai arī mēs tāpat kaut ko taisītu ēst, taču, ja fiziskās transformācijas vai fizisko kvalitāšu uzlabošana nav mērķis, tad mēs varam ēst daudz vienkāršāk, kaut vai ātri uzvārot/uzsildot kādus pusfabrikātus no lielveikala.

Protams, ka arī tagad kāds var iebilst un teikt – “Nu tās 45 minūtes ir tikai laiks zālē, nevajag jaukt! Man sanāk, pārējie vienkārši neprot trenēties!” Es atkārtošos, ka 45 minūtēs tiešām var izpildīt labu treniņu (trenējoties specifiskiem mērķiem pat 30 minūšu var būt gana), taču tas noteikti ir bez iesildīšanās laika un, visdrīzāk, upurējot šos pievedošos vingrinājumus. Proti, cilvēks atnāk uz zāli, pārģērbjas, uzkarina uz stieņa darba svaru, pamokās 2-3 vingrinājumus, pāriet uz kādu citu darba staciju, tur tāpat, un iet projām. Mēs gan par šādiem gadījumiem nerunājam, jo tie jau saknē nav pareizi.

45 minūšu treniņš kā parādība varētu būt aktuāla vai nu tiem, kas jau ir sasnieguši ļoti labu rezultātu un viņiem šajās 45 minūtēs ir jārisina kādi lokāli mērķi (teiksim, 45 minūšu kardio treniņš vai treniņš esot uz minimālām ogļhidrātu devām) vai arī viņi trenējas divreiz dienā, kur katrs treniņš ir pa 45 minūtēm. Otrs variants ir absolūti iesācēji, kuru uzdevums ir nevis kaut kādu sportisko rezultātu sasniegšana, bet gan “sākt kustēties”.

Rezumējot iepriekš rakstīto jāsaka, ka, lai vai kā to negribētos atzīt daudziem fizisko aktivitāšu faniem, treniņi tiešām aizņem daudz laika. Tās noteikti ir kādas 2-3 stundas dienā (laiks, kas tiek veltīts treniņam un sākotnējai “atiešanai” no tā). Tajā pašā laikā, ko gribētu izcelt īpaši, arī 2-3 stundas dienā nav nemaz tik liels laiks, lai atteiktos no treniņiem, ja mēs to pārnesam uz 7 dienu mikrociklu, kurā ir 3-4 treniņi, tad tie ir tikai 7% no visa laika.

Cilvēkiem nav nevis laika, bet gribasspēka kaut ko mainīt savā ikdienā, jo viena lieta ir katru vakaru 2-3 stundas veltīt seriālu skatīšanai vai sērfošanai Internetā, bet cita lieta šo laiku veltīt fiziski smagam darbam, kura rezultāts būs redzams, kā daudzi paši saka, “pēc ļoti ilga laika”, kas patiesībā ir kādi 6-12 mēneši.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *