Mūsu Ārnijam – 70

30. jūlijs ir diena, ko var pasludināt par starptautisko bodibildinga un fitnesa dienu. Kāpēc? Tieši šajā dienā dzimšanas dienu svin neviens cits kā cilvēks, kurš bodibildingu no parastu “frīku” izklaides pacēla līdz vispasaules popkultūras neatņemamai sastāvdaļai, proti Arnolds Švarcenegers.

Šis pēckara Austrijā dzimušais jaunietis izvēlējās bodibildingu, lai izrautos no tā laika drūmās vides, kurā valdīja smags darbs, bezperspektīva cīņa par izdzīvošanu un bailes no atkārtotiem militāriem konfliktiem. Bodibildings viņam deva šo iespēju. Bodibildings izmainīja viņu, bet viņš – bodibildingu.

Plūcot laurus visās tā laika iespējamajās un neiespējamajās sacensībās, Arnolds beigu beigās pārcēlās uz ASV, kur muskuļu būvēšanas kultūra jau bija attīstīta pietiekošā līmenī, un izdarīja visu, lai no pludmales dīvainīšiem-narcisiem bodibilderi kļūtu par tā laika kino grāvēju neatņemamu sastāvdaļu. Lai ikviens tīnis gribētu sev 50 centimetru “banku”.

Herkulesa loma bija viņa debija kino industrijā, taču kopā Ārnijs ir piedalījies 50 mākslas filmās, kā arī padsmit seriālos un pat piecās videospēlēs. Vai tas būtu Konans vai Terminators vai jau savus ziedu laikus sen aizvadījušais “vecis”, Ārnijs uz kino ekrāniem atveda muskuļus. Daudz muskuļu.

Visvairāk to bija nu jau par leģendāro filmu uzskatāmajā “Pumping Iron”, kas arī bija pagrieziena punkts visā bodibildingā, parādot plašākai publikai kas tad notiek svaru zālēs, kāda ir atlētu dzīve un kā un ar ko viņi sacenšas.

Jā, Švarcenegeram nav neviena “Oskara”, ko pasniedz par izcilu darbu kino, taču viņam ir kas cits, kā nav nevienam citam “Oskara” balvas ieguvējam – miljoniem cilvēku, kas viņam pasakās par to, ka ieinteresēja viņus nodarboties ar bodibildingu, fitnesu un spēka sportu kopumā.

Domāju, ka vēl aizvien, jau 37 gadus pēc viņa pēdējās uzvaras Olimpijā, pajautājot cilvēkiem, kurš bija tas cilvēks, tas tēls, kas viņiem deva sākotnējo impulsu sākt treniņus, daudzi vīriešu dzimuma pārstāvji (taču neizslēdzu, ka arī dāmas) atbildētu – ĀRNIJS!

Man, atzīšos godīgi, Švarcenegers ilgu laiku (ļoti ilgu), pirmkārt, bija aktieris. Aktieris, kurš kaut kad startēja bodibildingā, tāpēc es nevaru viņu saukt par savu elku. Taču tieši viņa lomas un tas kā viņš savu lielisko fizisko formu demonstrēja uz ekrāna, domāju, ka arī uz mani atstāja zināmu iespaidu, jo jau agros bērnības gados sapratu, ka lieli muskuļi – tas ir forši.

Mēs, jūsmojot par sportistiem, aktieriem, mūziķiem, viņus iedomājamies vienmēr jaunus, aktīvus un skaistus, domājam, ka tādi viņi būs vienmēr. Es labi atceros to dienu, kad sev par pārsteigumu uzzināju, ka Arnolds Švarcenegers svin savu 55. dzimšanas dienu. Man likās – KĀ? Man viņš bija te un tagad, t.i., es viņu zināju pēc filmām, kas uzņemtas astoņdesmitajos gados. 55? Pārsteigums!

Šodien Ārnijs svin savu 70. dzimšanas dienu. Viņš vairs nav Misters Olimpija un bodibildings jau sen nav tāds, kā bija tolaik. Viņš nav arī Kalifornijas gubernators. Arī lomas kino viņam, būsim godīgi, padodas aizvien grūtāk, jo tajā tēlā kādu no viņa gaida, 70 gados ir grūti atrasties, taču viņš vēl aizvien ir Ārnijs. Cilvēks, kurš iedvesmo citus. CILVĒKS – BODIBILDINGS!

Tāpēc šodien pacelsim savus proteīna šeikerus vai aizkūpināsim Švarcenegeram tik ļoti tuvos cigārus un vienkārši novēlēsim daudz veselības un ilgus dzīves gadus cilvēkam, kurš pats ir piemērs tam, ka vecumā nekas nenokarājas un nepārvēršas taukos!

 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *