Pulsa aprēķins un pulsa zonas

Viecot dažādas fiziskās aktivitātes, lai saglabātu veselību un sasniegtu vajadzīgo mērķi, nereti ir nepieciešamība aprēķināt tā saukto “mērķa pulsu”, t.i., to pulsu, kurā ir jādarbojas, lai organisms darbotos vajadzīgajā režīmē. Kā spilgtākais piemērs – skriešana, kur visu laiku un no visām pusēm tiek stāstīts, skrieniet 70-80% robežās no jūsu pulsa maksimuma.

Kā noteikt maksimumu? Nu ekstrēmo izklaižu piekritēji uzģērbs pulsometru un mēģinās sasniegt maksimālos rādījumus, taču es šādu ideju neatbalstu, jo ir daudz vienkāršāki un veselībai nekaitīgāki paņēmieni:

 

220 – vecums

Paņēmiens, kurš tiek uzskatīts par pašu vienkāršako paņēmienu, lai noteiktu maksimālo pulsu, kad no vērtības 220 tiek atņemts fizkultūrieša vecums. Piemēram, 34 gadu vecumā tas būs 220-34=186 sitieni minūtē.

205 – 1/2 x vecums

Šo formulu mums piedāvā EUROFIT aģentūra. Ja nu kāds nezina kas ir EUROFIT, tad pastāstīšu – tā ir organizācija, kas Eiropas savienības ietvaros monitorē valstu pilsoņu veselību un fiziskās aktivitātes, izstrādā dažādas normas utml. Nosacīti – galvenā ES organizācija, kas risina ar pilsoņu fizisko stāvokli saistītos jautājumus. Pēc šīs formulas sanāk, ka 34 gadu vecumā maksimālais pulss ir 205 – 1/2 x 34=188 sitieni minūtē. Kā redzam, lai arī formula cita, rezultāts ko iegūstam beigās neko daudz neatšķiras no tā, kas ir iegūts pašos vienkāršākajos aprēķinos.

HRmax

HRmax formula tiek uzskatīta par pašu precīzāko no visām maksimālā pulsa aprēķināšanas formulām. Izskatās jau arī gana sarežģīti uz iepriekšējo divu formulu fona: 205.8-(0.685 x vecums). Uzreiz ieliekot šai formulā jau pieminēto 34 gadus veco vīrieti iegūstam 182.51, ko, kā jau ierasts šādos gadījumos, noapaļojam uz 183. Starpība? 3-5 sitieni minūtē. Kāds teiks, ka tas ir daudz, cits – maz. Te ir jāsaprot viena lieta. Ja mēs runājam par sportistiem, kas strādā uz šī maksimuma robežas, tad tie 3-5 sitieni ir daudz, taču, ja mēs runājam par parastiem fizkultūriešiem, kas vakaros paskrien un grib pulsu turēt ap 70-75% no sava maksimuma, tad tas neietekmē absolūti neko.

 

Jāpiebilst, ka šie ir tikai TEORĒTISKI aprēķini, taču pulss ir tāda lieta, kas katram atšķiras un var būt cilvēki ar ļoti mazu pulsu, taču viņi jūtas ļoti labi, pat sasniedz augstus rezultātus sportā utt. Tas viss ir individuāli un kā absolūta patiesība šie aprēķini arī nav jāuztver. No otras puses – tā ir laba atskaite uz ko balstīties, mēģinot plānot savus treniņus.

 

Tāpat gribu pierakstīt pāris teikumus par tā sauktajām pulsa zonām, jeb, lai būtu saprotami, kas notiek organismā pie konkrēta pulsa uzturēšanas.

Zemāk piedāvāju tabulu (tā nav manis izdomāta) ar to kas notiek pie konkrēta pulsa dažāda vecuma cilvēkiem. Sākot no vienkāršas ikdienas darbu darīšanas līdz ekstrēmām slodzēm.

 

Exercise_zones_Fox_and_Haskell.svg

 

One thought on “Pulsa aprēķins un pulsa zonas

  • 28/01/2016 at 14:21
    Permalink

    Interesanti – man pēc visām formulām savos 26 max HR būtu jābūt pie 194, bet sprintos varu sasniegt 200. Es sevi bendēju ?

    Reply

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *